Secinājumi
• 1988. gada jūnijā Eiropadome apstiprināja mērķi pakāpeniski izveidot Ekonomikas un monetāro savienību. Komitejas rezultātā sagatavotajā Delora ziņojumā ekonomikas un monetārās savienības sasniegšanai tika ierosināti trīs atsevišķi, pakāpeniski posmi.
• EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu.
• Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē: vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs , vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
• Dalība EMS dalībvalstīm nozīmē stabilitāti un ekonomikas izaugsmi. Tas ietver dzīves līmeņa celšanos, plašāka preču un pakalpojumu tirgus pavērtās iespējas, lielāku politisko ietekmi un ciešāku integrāciju ar pārējām valstīm.
• Latvija ir potenciāla Ekonomikas un monetārās savienības kandidātvalsts kopš 2004. gada 1. maija, tomēr, lai kļūtu par tās dalībvalsti jābūt ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, ko palīdz sasniegt Māstrihtas līgumā noteiktie ESM konverģences kritēriji.
• Valdības plānošanas dokuments – Nacionālā konverģences programma 2009. – 2012. gadam parāda, ka Māstrihtas kritēriju izpilde tiek prognozēta 2012. gadā, tas nozīmē aktīvu sabiedrības gatavošanu pārejai uz eiro.
• Vēl viens valdības plānošanas dokuments – Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāns nosaka galvenos eiro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, eiro ieviešanas principus un scenāriju.
• Pievienošanās EMS Latvijai nestu ilglaicīgu ieguvumu ,piemēram, apstākļu uzlabošanos ārējai tirdzniecībai, investīciju piesaisti, zemākas % likmes u.c. tomēr pastāv arī īslaicīgi zaudējumi, kas saistīti ar valūtas nomaiņu, konvertāciju.
• Kā liecina pēdējo gadu Māstrihtas kritēriju rādītāji, Latvijai jāpievēršas budžeta deficīta un valdības vērtspapīra likmes samazināšanai.
…
