Eiro zonas ekonomikas pieaugums šo desmit gadu laikā bijis zemāks nekā prognozēts, joprojām pastāv atšķirības starp valstu ekonomikām, jo ne visas ir veikušas nepieciešamās strukturālās reformas, tomēr eiro tiek uzskatīts par ekonomisku un politisku veiksmi. Tā kā arī Latvija vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eiro zonai, arī Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešams saprast, kas ir Eiropas Savienības Ekonomikas un Monetārā savienība, kāpēc tas mūsu valstij ir ieguvums un kas valstī notiek pēc iestāšanās EMS un pāriešanas uz norēķiniem eiro valūtā.
Darbā aplūkota Ekonomikas un Monetārās savienības vēsture, darbības principi, tās izveides trīs posmi, kā arī kas ir eiro zona, kas tajā ietilpst un kas nepieciešams lai tajā iestātos. Vēlāk aplūkota Eiropas Centrālās bankas nozīme. Tā kā vienotas valūtas ieviešana ir lielākais Eiropas ekonomiskās integrācijas sasniegums, tad liela vieta darbā iedalīta pozitīvajām un negatīvajām norisēm, kas notiek vai varētu vēl notikt nākotnē pēc vienotas valūtas ieviešanas.
Ekonomikas un Monetārās savienības principi
Eiropas Ekonomikas un Monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas arī ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu ES ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu. Ekonomikas un monetārā savienība nozīmē vienotu valūtu (eiro) visās EMS valstīs jeb eiro zonā, vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno Eiropas Centrālā banka kopā ar eiro zonas valstu centrālajām bankām, kuras galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. EMS nozīmē arī ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Monetārā un valūtas kursu politika vairs netiek organizēta valstu līmenī, bet ir centralizēta savienības līmenī. Monetārās un valūtas kursu politikas centralizācija savienības līmenī ir pamatota, jo vienota valūta un nacionālās monetārās un valūtas kursu politika savstarpēji izslēdz viena otru. Ekonomiskā politika joprojām ir dalībvalstu ziņā, bet tā jāīsteno savienības makroekonomiskās politikas sadarbības sistēmā. Savienības ekonomikas politika balstās uz dalībvalstu ekonomikas politikas precīzu koordināciju, iekšējo tirgu un kopējiem mērķiem . Svarīgākais politikas instruments valstu ekonomikas politikas koordinēšanai ir Vispārējās tautsaimniecības politikas vadlīnijas (VTPV), kur ietvertas šīs politikas īstenošanas ievirzes un sniegti īpaši ieteikumi valstīm.
Vienotai valūtai nepieciešama vienota monetārā politika un tai var būt tikai vienota valūtas kursa politika, tāpēc lēmumi par tām jāpieņem centralizēti. Ar to nodarbojas Eiropas Centrālā banka.
…
