Eiropas integrācijas vēsture. Kopīga ārpolitika un drošības politika

Miers un iz­lī­gums ir Ei­ro­pas in­teg­rā­ci­jas pro­ce­sa cen­trā. Ne rei­zi kopš II Pa­sau­les ka­ra Ei­ro­pa nav mē­ģi­nā­ju­si uz­spiest pā­rē­jai pa­sau­lei sa­vas ide­jas, bet gan rā­dī­ju­si pie­mē­ru, kā pro­blē­mas at­ri­si­nā­mas sa­ru­nās. Ta­ču Ei­ro­pas Sa­vie­nī­bai kļūs­tot par eko­no­mi­kas un tir­dznie­cī­bas liel­va­ru, to ar­vien bie­žāk aici­na par starp­nie­ku un sta­bi­li­za­to­ru starp­tau­tis­ka­jos pro­ce­sos.
Sa­brū­kot Ei­ro­pas Aiz­sar­dzī­bas ko­pie­nas (EAK) plā­niem 1954. ga­dā, Vā­ci­jas Fe­de­ra­tī­vā Re­pub­li­ka un Itā­li­ja ti­ka uz­aici­nā­tas pie­vie­no­ties Rie­tum­ei­ro­pas Sa­vie­nī­bai, ko ko­lek­tī­vas aiz­sar­dzī­bas no­lū­kos 1948. ga­dā bi­ja iz­vei­do­ju­šas Beļ­ģi­ja, Fran­ci­ja, Luk­sem­bur­ga, Nī­der­lan­de un Ap­vie­no­tā Ka­ra­lis­te. To­mēr vai­rāk ne­kā 40 ga­dus Rie­tum­ei­ro­pas dro­šī­bu ga­ran­tē NA­TO, ku­rā tās sa­bied­ro­tie ir Ame­ri­kas Sa­vie­no­tās Val­stis un Ka­nā­da. [7,33lpp]
Ti­kai ar Vie­no­to Ei­ro­pas ak­tu 1986. ga­dā for­mā­li ti­ka at­zī­ta Ei­ro­pas Ko­pie­nu da­līb­val­stu star­pā re­ali­zē­tā Ei­ro­pas po­li­tis­kā sa­dar­bī­ba (EPS). EPS gal­ve­no­kārt bi­ja fo­rums starp­val­dī­bu kon­sul­tā­ci­jām un ār­po­li­ti­kas ko­or­di­nā­ci­jai. Tā kā šie jau­tā­ju­mi ie­til­pa Ei­ro­pa­do­mes un Ār­lie­tu mi­nis­tru pa­do­mes at­bil­dī­bas sfē­rā, Ko­pie­nas ie­stā­des, tā­da kā Ko­mi­si­ja un Par­la­ments, tās dar­bā bi­ja ie­sais­tī­tas ti­kai ne­tie­ši. …