Eiropas Kopienas institūcijas

Dibinot kopienas, katrā no tām tika izveidotas patstāvīgas institūcijas, kuras būtībā dublēja viena otru. 1965. gadā dalībvalstis parakstīja institūciju Apvienošanas līgumu, lai kopienu darbu padarītu efektīvāku. Līgums paredzēja, ka visām trīm kopienām tiek izveidota vienota Komisija, vienota Padome un arī citas kopīgas institūcijas.

5 svarīgākas Kopienu institūcijas ir uzskaitītas EK 7. panta 1. punktā:
Eiropas Parlaments;
Padome;
Komisija
Tiesa
Revīzijas palāta.

EK 7. panta 2. punktā kā Padomes un Komisijas palīginstitūcijas ir minētas Ekonomikas un sociālo lietu komitēja un Reģionu komitēja. Savukārt saskaņā ar EK 8. un 9. pantiem kā patstāvīgas institūcijas kopienās darbojas Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka.
Parlamentam (tā agrākais nosaukums : „Asamblēja”) EK līgumā ir veltīts 189. – 201. panti.
Saskaņā ar EK 189. pantu Eiropas Parlaments sastāv no „pārstāvjiem, ko ievēlējušas Kopienā apvienoto valstu tautas”, t.i., Parlamenta deputāti pārstāv visas dalībvalstis. Patlaban Parlamentā ir 626 deputāti no 15 ES dalībvalstīm.
Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības parlamemtārā institūcija, kas kopš 1979. gada tiek ievēlēta tiešās vēlēšanāsuz pieciem gadiem.
Asamblejas pilnvaras Kopienas dibināšanās līgumā aprobežojās vienīgi ar konsultāciju un padomu sniegšanu Eiropas Savienības Ministru Padomei un Eiropas Komisijas darba kontroli. Taču jau 1958. gadā Asamblēja pati sevi nodēvēja par Eiropas Parlamentu, cerēdamaattaisnot pretenzijas uz šo nosaukumu. Šodien Parlamentam ir tāds pilnvaru apjoms, kas pilnībā ir salīdzināms ar nacionālo parlamentu kompetencēm.…