Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:636788
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.01.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 53 units
References: Used
Extract

Eiropas Savienība šobrīd ir spilgtākais starptautiskās ekonomiskās integrācijas piemērs. Šī integrācija ir daļa no mūsdienu starptautisko attiecību sistēmas.
Visciešāk ar ekonomikas funkcionēšanu ir saistīta brīvā tirgus ekonomikas principa ievērošana. ES ekonomika arī veidojas un funkcionē kā brīvā tirgus sistēma – ekonomiskā sistēma, kurā resursu sadales un ražošanas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz cenām, kas veidojas brīvprātīgās maiņas rezultātā starp ražotājiem, patērētājiem un ražošanas faktoru īpašniekiem.
Mūsdienu ES ekonomikas regulēšana notiek ne tikai vienas valsts, bet visas Savienības līmenī. Atšķirībā no monetārās politikas, pilnīgi vienota fiskālā politika ES netiek veidota. Katra ES valsts īsteno nacionālo fiskālo politiku, bet tas nenozīmē ka fiskālajā politikā nenotiek integrācijas procesi. Monetārās savienības un Eiro zonas ietvaros fiskālajai stabilitātei tiek piešķirta liela nozīme un divi konverģences kritēriji ir tieši saistīti ar fiskālajiem rādītājiem. Viens no šādiem kritērijiem ir saistīts ar nodokļiem, proti, tas ir nodokļu sistēmu saskaņošana un harmonizācija. Tieši šajā jomā integrācija norisinās visgrūtāk, ar lielāku pretestību, jo budžets un nodokļu sistēma ir valsts suverenitātes izpausme.
ES budžetu pamatā veido dalībvalstu maksājumi. Cik lieli līdzekļi katrai valstij jāiemaksā ES budžetā – to nosaka ES Padomes lēmums, kuru visas dalībvalstis pieņem vienbalsīgi un kuru ratificē visu dalībvalstu parlamenti.
100 miljardus lielā ES budžeta galvenie ienākumu avoti ir četri:
▪ lauksaimniecības nodevas un cukura nodoklis – vecākais ienākumu avots. ES no trešajām valstīm ievestajām lauksaimniecības precēm uzliekamās muitas nodevas ir galvenās barjeras, kas aizsargā ES iekšējo tirgu un vienlaikus pilda ES kasi. Cukura nodoklis tiek iekasēts no cukurfabrikām atbilstoši to ražošanas kvotām, 25% paliek katras dalībvalsts rīcībā administrēšanas izdevumiem.
▪ muitas nodevas un nodokļus katra dalībvalsts iekasē par visām caur šo valsti ES ienākošajām precēm un iemaksā ES budžetā, paturot sev 25%. Ja muitas tarifi tiek pazemināti un savienība paplašinās, ar šiem budžeta ienākumu avotiem būs par maz, lai nodrošinātu visu ES uzdevumu izpildi.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register