Eiropas Savienības vēsture

Lai izprastu ES ekonomiskas funkcionēšanas pamatus un attīstības tendences, jāatceras svarīgākie ES izveidošanās posmi.

ES vēsture būtībā ir ekonomiskās integrācijas vēsture un parāda integrācijas kā sistēmas veidošanos. ES pakāpeniski ir izgājusi visus ekonomiskās integrācijas posmus. Katra nākamā posma iestāšanos raksturo dalībvalstu vienošanās – līgumu parakstīšana. Tāpēc, apskatot ES vēsturi, tiek analizēti tieši līgumi, to nostādnes, izvirzītie mērķi nākamajam attīstības periodam.
Nozīmīgākie līgumi, kas noteikuši ES un tās ekonomikas attīstību, ir šādi:
1951.g. – Parīzes līgums (Eiropas Ogļu un tērauda kopiena);
1957.g. – Romas līgums (Eiropas Ekonomiskā kopiena, Eiropas Atomenerģijas kopiena);
1986.g. – Vienotās Eiropas akts (nolīgums);
1992.g. – Māsrtrihtas līgums (Eiropas Savienība);
1997.g. – Amsterdamas līgums.
Divi pirmie līgumi faktiski ir Eiropas Savienības (tolaik Eiropas Kopienu) juridiskie pamati. Kaut arī par ES dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1957. gads (Romas līguma parakstīšanas gads) jau 1951. gadā bija izveidota pirmā Eiropas Kopienu – Eiropas Ogļu un tērauda kopiena. Romas līgums paredzēja vēl divu kopienu izveidošanu. Valstis, kuras parakstīja šo līgumu un pievienojās visām trim viedokļa svarīgākā bija Eiropas Ekonomikā kopiena (EEK).…