Eklektisms Rīgas arhitektūrā

1. Klasicisms

Kas raksturo šo stilu?
- Galvenie motīvi - pīnes, joniska ornamenta joslas, ciļņu rotājumi, sausserža ziedi, groteskas un lapu vītnes.
- Vienkāršas formas un atturīgs dekorējums. Dominē mitoloģiskas tēmas.
- Krāsas ir gaišas un neuzkrītošas, izņemot etrusku stila dekorējuma sarkano, melno un balto krāsu.


Līdz 19. gadsimta 30. gadiem gan Latvijā, gan ārzemju arhitektūrā vēl valdīja klasicisms. Galvenie mākslinieciskās kompozīcijas paņēmieni bija simetrija, frontalitāte, cēla vienkāršība un izteikta hierarhija akcentētajam centram pakārtotajās celtnes sastāvdaļās. Plaši izmantoja antīko orderu elementus.ar lielām, gludām sienu plaknēm kontrastēja kolonnu portiki vai orderu formās tērpti rizalīti. Tomēr jau 19. gs pirmajā trešdaļā klasicisma abstraktās estētiskās normas kļuva par nedzīvu dogmu. Šī stila mākslinieciskā valoda ar tās reglamentētajiem kanoniem vairs nespēja pietiekami elastīgi reaģēt uz tām pārmaiņām, kuras laikmets diktēja arhitektūrai funkcionālajā, konstruktīvajā un būvnieciskajā ziņā.
Eklektismā noteicošās pozīcijas visumā saglabāja simetrija un frontalitāte, taču daudzām šī stila savrupmājām apjomu kompozīcija ir asimetriska. Tā parasti izriet no šo celtņu asimetriskās telpiskās struktūras, ko savukārt nosaka funkcionāli ērts plānojums. Šis paņēmiens plašāk izplatījās ap gadsimtu miju līdz ar jūgendstila uzplaukumu. Savrupmājas tātad ir viens no raksturīgākajiem to ēku tipiem, kuru arhitektoniskajā izveidojumā saskaņojas mūsdienu arhitektūras pamatprincipi.
Rīgā raksturīgākās bija 18. gadsimta beigu ievērojamā arhitekta K. Hāberlanda celtās dzīvojamās mājas, ar kurām to autors iedibināja tā dēvēto pilsoņu jeb birģeru klasicismu.

…