SECINĀJUMI
Monetārās politikas uzdevums ir regulēt apgrozībā esošo naudas daudzumu, piedāvāju, procentu likmes un kredītu apjomus, ar mērķi nodrošināt sabalansētu valsts ekonomisko attīstību un izaugsmi zemas inflācijas un optimālas nodarbinātības apstākļos. Monetārās sistēmas izveide bija Eiropas Savienības mērķis jau no 20.gadsmita sešdesmito gadu beigām, jo solīja valūtas stabilitāti un vidi lielākai izaugsmei un nodarbinātībai. Hāgas samitā (1969.gads) EMS izveide tika nosprausts kā viens no svarīgākajiem mērķiem, kas jāsasniedz ES. Vadību uzņēmās Pjērs Verners. Verners iesniedza ziņojumu par iespējām izveidot EMS 1970. gada oktobrī, tajā aprakstot EMS izveides procesu desmit gadu laikā un sadalot to trīs posmos. Verners savā ziņojumā noteica trīs galvenos posmus un mērķus: neatsaucami konvertējamas valūtas, kapitāla brīva aprite, fiksēti valūtas kursi vai vienotas valūtas ieviešana.
1988.gadā Eiropadomes sanāksmē Hannoverē tika izveidota domubiedru grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt plānu monetārās savienības veidošanas un uzlabošanas iespējām. Jau pēc gada aprīlī Ž.Delors prezentēja izstrādāto plānu, kas monetārās politikas īstenošanu sadalīja trijos posmos. Pamatojoties uz Delora ziņojumu, Eiropadome Madridē 1989. gada jūnijā pieņēma lēmumu sākt īstenot EMS izveides pirmo posmu ar 1990. gada jūliju. Lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pasargātu no ātras sabrukšanas, tika izstrādāti konverģences jeb Māstrihtas kritēriji, kas katrai valstij bija jāpiepilda, lai pievienotos vienotās valūtas sistēmai.
Gatavojoties EMS ieviešanai, 1994.gadā 1.janvārī tika nodibināts Eiropas Monetārais institūts, kas ir Eiropas Centrālās bankas priekštecis. 2002.gada 1.janvārī tika uzsākta euro banknošu emisija, ko regulēja Eiropas Centrālā banka.
Šodien no 27 ES dalībvalstīm tikai 16 ietilpts eiro zonā, 3 no atlikušajām valstīm spēj izturēt kritērijus, bet viņas nestājas šajā zonā (Dānija, Lielbritānija, Zviedrija), un 8 valstis nav sasniegušas Māstrihtas kritērijus (Rumānija, Bulgārija, Čehija, Polija, Baltijas valstis, Ungārija).
Euro zona ir vairāki plusi: tūrisma sfēras veicināšana un padarīšana ērtāka, vienotās naudas sistēmas dēļ, nepastāv izdevumi par naudas maiņu, tiek stimulēta un komfortablāka padarīta finanšu sfēra. Taču pastāv arī virkne mīnusu, no kuriem svarīgākais un Latvijai būtiskākais ir tas, ka mazās dalībvalstis līdz ar savas nacionālās valūtas zaudēšanu zaudēs arī daļu suverenitātes, kas saistīts ar to, ka lēmumi par politiski ekonomisko sistēmu tiks pieņemti kopā ar lielajām valstīm.
Oficiāls eiro ieviešanas mērķa datums pašreiz nav nosaukts. Latvijas valsts iestādes šo laiku izmanto, lai labāk veiktu visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem. Eiro ieviešanas datumu valdība paziņos ne vēlāk kā divus gadus pirms plānotās eiro ieviešanas dienas.
…
