Research Papers
Business and Law
Economics
Ekonomiskās degredācijas ietekme uz Latvijas viesnīcu kom...-
Ekonomiskās degredācijas ietekme uz Latvijas viesnīcu komercdarbību
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
Lietotie termini studiju darbā | 3 | |
1. | Globālās tendences un perspektīvas tūrismā | 5 |
1.1. | Izmaiņas ekonomikā | 6 |
1.2. | Publiskā un privātā sektora sadarbība | 7 |
1.3. | zmaiņas demogrāfiskajos rādītājos | 7 |
1.4. | Kvalitāte un tūrisms | 8 |
1.5. | Transporta tendences | 8 |
1.6. | Cilvēkresursi tūrismā | 9 |
1.7. | Jaunās tehnoloģijas tūrismā | 9 |
2. | Tūrisma nozare un tās nozīme Latvijas tautsaimniecībā | 11 |
2.1. | Viesnīcu bizness šībrīža ekonomiskajā situācijā Latvijā | 12 |
3. | Aktuālie Latvijas viesnīcu problēmjautājumi | 15 |
3.1. | PVN likme no 5% līdz 21 % | 15 |
3.1.1. | Kādas sekas gaidāmas viesnīcu biznesā, paaugstinot PVN likmi uz 21%? | 19 |
3.2. | Tūristu vīzas uz Latviju un to saistība ar viesnīcām | 20 |
3.3. | Mārketings un tā aktivitātes viesnīcu komercdarbībā | 22 |
4. | Latvijas viesnīcu biznesa problēmu salīdzinājums ar Igauniju un Lietuvu | 24 |
5. | Aptauja | 26 |
Secinājumi | 32 | |
Priekšlikumi | 33 | |
Izmantotā literatūra | 34 | |
Pielikumi | 35 |
Secinājumi
Tūrisma plūsmas samazinājumu Latvijas viesnīcām rada šādi faktori:
– vispārējā ekonomiskā situācija pasaulē (ir vērojams vispārējs tūrisma kritums visā pasaulē);
– cenu neatbilstība piedāvātajam servisa līmenim, kas veicina tūristu neapmierinātības palielināšanos;
– Latvijas tūrisma galvenais virzītājs– reklāma "no mutes mutē" – darbojas efektīvi;
– Izrādās, apmēram 40% no visiem viesnīcu apmeklētājiem ir vietējie iedzīvotāji, tāpēc zaudējumus viesnīcu biznesam rada arī inflācija. Ņemot vērā finansiālo situāciju, vietējie uzņēmēji, iestāžu un institūciju darbinieki komandējuma gadījumā acīmredzot vairs neizvēlas naktsmītnes;
– Potenciālajiem attīstītājiem būtu ļoti rūpīgi jāapsver jaunu naktsmītņu atvēršana. Ja tie nepārstāv kādu lielu viesnīcu tīklu, var nākties piedzīvot zaudējumus. Turklāt, ja netiks atvēlēts finansējums tūrisma un viesmīlības nozares attīstībai un valsts mārketingam, pastāv reāli draudi, ka tūristu skaits samazināsies vēl vairāk un kādam spēlētājam (viesnīcai) nāksies aiziet;
– Problēma ar vīzām galvenokārt ir tāpēc, ka tika saglabāta viena no stingrākajām birokrātiskajām procedūrām – ielūgumu sistēma, kas vienīgi Latvijai ir tik stingra. Šobrīd situācija var mainīties, pie tā tiek strādāts;
– Viesnīcas naudas trūkumu dēļ samazina mārketinga aktivitātes, kaut arī tieši šobrīd tas nestu lielāku vērtību un ieguvumus.
Priekšlikumi
– Jāatīsta lidostas Rīga infrastruktūra, tādejādi tūristu pieplūdums augtu un viesnīcas vairāk tiktu aizpildītas;
– Jāatīsta konferenču tūrisms. No biznesa viedokļa tas ir šobrīd viens no izdevīgākajiem biznesiem. Arī šim segmentam ir vērojams kritums, konferenču skaits ir samazinājies. Tas prasa arī papildus reklāmu, taču ir iespēja šo ideju attīstīt. Rīgā pēdējo gadu laikā daudz starptautisku konfenču nav rīkots, jo vienīgā vieta, kur var noorganizēt konferenci ar vairāk nekā 1000 viesiem, ir Reval Hotel Latvija, kas jau ir parasti stipri noslogotota un aizņemta kādu gadu uz priekšu. Attīstības iespējas, kā jau minēju, ir lielas šajā segmentā un pagaidām tiek vāji izmantotas;
– Jāatīsta ārstnieciskais tūrisms. Ļoti perspektīvs ir ārstnieciskais tūrisms. Agrāk tas bija populārs Jūrmalā un tās tuvumā, tagad latviešie relaksējas ārvalstīs. Lēnām atdzimst SPA pakalpojumi, ārstēšanās utml. Jūrmalā un Latvijā. Šobrīd šo biznesu attīstījušas Baltic Beach Hotel, Jūrmala SPA. Attīstību bremzē kvalificēts darbaspēks;
– Nedrīkst krīzes laikā atteikties no mārketinga aktivitātēm un reklāmas, jo tieši šis ir tas laiks, kad ir iespēja savu uzņēmumu „izcelt”;
– Aktīvāka sadarbība ar Viesnīcu Restorānu asociāciju un valdību, ikmēneša priekšlikumi, atkaites utml.…
Pagājušā gada (2008) pavasarī Latvijā lēnām sāka izskanēt tūrisma uzņēmēju versijas par tūristu samazināšanos Latvijā un numuru noslogotības samazināšanos viesnīcās, viesu namos un citās naktsmītnēs. Ekonomikas lejupslīde sākās ar inflācijas nesamērīgu celšanos, kas kā ķēdes reakcija pārgāja uz principā visām darbības sfērām. Tika paaugstināta maksa par elektrību, gāzi ūdeni, pārtiku benzīnu un citām precēm, pakalpojumiem, kuri ikdienā ir būtiski biznesā, ne tikai sadzīvē. Daudzi uzņēmumi automātiski sāka samazināt izdevumus. Viesnīcās tika uzsākta štatu samazināšana, kas kā ķēdes reakcija aptvēra nozari kopumā kā tādu. Fakti runā paši par sevi. Trauksme tika padota, bet cik daudzi tai atsaucās un cik daudz no tā tika ņemts nopietni vērā? Problēma parādījās, bet tā netika aktīvi risināta. 2008. gada nogalē ekonomiskā situācija bija kļuvusi „bīstama” uzņēmējiem, it īpaši lauksaimniecībā un tūrismā. Tūrisms Latvijā ietver gandrīz 2 % no kopprodukta un ir bijušas lielas perspektīvas to attīstīt un attīstīt, jo visi rādītāji ir gājuši pēdējos gados tikai uz augšu. To, kāda ir šībrīža situācija pēc vairākiem ekonomiskiem pavērsieniem pēc 2008. gada nogales, gan Latvijas ekonomikā, gan viesnīcu biznesa ekonomikā, gan nedaudz ietverot pasaules tendences un ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar tūrismu, autore izskatīs un izpētīs šajā darbā. Darba mērķis ir nemeklēt vainīgos, bet gan izpētīt iespējas, draudus un šībrīža reālo situāciju.
- Brīvās ekonomiskās zonas
- Ekonomiskās degredācijas ietekme uz Latvijas viesnīcu komercdarbību
- Īpašie nodokļu režīmi Latvijas Republikā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Īpašie nodokļu režīmi Latvijas Republikā
Research Papers for university23
-
Brīvās ekonomiskās zonas
Research Papers for university11
-
Latvijas transporta nozares attīstības tendences
Research Papers for university5
-
Eiro kursa izmaiņas un ietekme uz Latvijas ekonomiku
Research Papers for university15
Evaluated! -
Ārējās ekonomiskās vides riska faktoru ietekme uz tautsaimniecības attīstību un valsts budžetu
Research Papers for university121
Evaluated!