Eksāmena darbs studiju kursā "Reliģija un mūsdienu pedagoģija". Luterisms

Luterisms ir centrālais virziens protestantismā. Radies 16. gs. sākumā Vācijā Reformācijas rezultātā. Drīz vien izplatījās citās Eiropas valstīs un pasaulē. Luterisms cieši saistīts ar tā dibinātāja, teoloģijas profesora Mārtiņa Lutera personību un viņa izstrādātiem ticības principiem un viņa līdzgaitnieka teoloģijas profesora Filipa Melanhtona darbību. Par luterisma aizsākumu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris, kad M. Luters pienagloja pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm 95 tēzes disputam pret Romas katoļu Baznīcas tiesībām pārdot „grēku” atlaides. Divu nedēļu laikā šis tēzes esot bijušas pazīstamas visas Vācijas zemēs un mēneša laikā pārējā Eiropā. Tas izraisīja plašu sociālu kustību, sacelšanos un cīņu pret Romas katoļu baznīcas autoritāti un varu, kuras rezultātā daudzās Eiropas valstīs evaņģēliski luteriskā ticība kļuva par oficiālu reliģiju. M. Luters arī pārtulkoja Bībeli vācu valodā, lai to varētu saprast arī vienkāršie ļaudis.[1,98,3,438,5,24878,9]
Arī Livonijā Reformācija izplatījās ātri – 1521. gadā un drīz vien Lutera idejas bija zināmas Tērbatā un Tallinā. Laika gaitā mainoties politiskām situācijām un pateicoties atsevišķām personām, kristīgās atziņas kļuva pieejamas plašiem tautas slāņiem. Tas notika pamazām ar latviešu grāmatu starpniecību, kopīgu garīgo dziedāšanu baznīcā un ar latviešu valodā pārtulkotās Bībeles lasīšanu. …