Mana darbā tēma: Eksistenciālisms. Kāpēc mēs esam?
Jautājums- kapēc mēs eksistējam bija un ir aktuāls visos laikos. Uz kuru mēģināja atrast atbildi burvji, priesteri, zinātnieki, domātāji. Bet drīz vien tas izauga lielā idejiskā kustībā. Eksistenciālisti mēģināja apjēgt cilvēku kritiskās, krīzēs situācijās. Tie koncentrējās uz ļaužu garīgas izturēšanas problēmas, kas ir pamesti notikumu straumē, kura ir iracionāla, iznākusi no kontroles.
Mērķis:
izpētīt un analizēt informatīvo materiālu par eksistenciālismu
Uzdevums:
Izpētīt dažādus informācijas avotus un literatūru par doto tēmu.
Uzzināt kas ir eksistenciālisms un tā virzienus.
Analizēt materiālu par cilvēka esamības pamatjautājumiem.
Hipotēze:
Eksistenciālisms- ir būtības filozofija,kurā atklājas jautājumi, kas uzstrauc visus cilvēkus un apspriežas cilvēka būtības problēmas.
Darba metodes:
Darbs ar informācijas avotiem.
dažādu filozofu uzskatu izpēte.
Anketēšana.
Eksistenciālisms celies no latiņu vārda existentia (eksistence, pastāvēšana). Šīs filozofijas izejas punkts - ,,var nebūt, bet eksistēt”.
Eksistenciālisma pamatā ir subjekts, tas kategoriski noliedz objektīvos likumus; jēgu, saturu, būtību neiekārtotajā pasaulē rada cilvēks. Arī otrs eksistenciālisma centrālais princips - ,,brīvības” izpratne - saistīts ar jebkādu morāles normu un likumu noliegumu.
Pasaulē, kas atbrīvota no objektīvā satura, mērķiem un likumiem, eksistenciālismam drošs ir tikai ,,es” - cilvēka ,,brīvā izvēle”. Tas ir relatīvisma pamats: viss pieņemams, jebkurš mēģinājums, lai tikai tas būtu brīvās izvēles rezultāts. No šejienes izriet doma par to, ka cilvēkam nepieciešams ,,iesaistīties”, ,,ielauzties” dzīvē, - ar šo prasību Sartra ideālistiskā filozofija atzina reālās eksistences, sabiedriskās dzīves nozīmi, kaut arī atņēma tām objektīvo jēgu. Tā kā dzīvei nav jēgas un mērķa, cilvēks, pēc eksistenciālistu uzskata, ir pamests, atstāts, viņš ir kā vientuļš peldētājs bezgalīgi plašā jūrā. [ ]
Atstātībai piebiedrojas ilgu un satraukuma izjūtas; eksistenciālisms ir bezcerīgi pesimistisks, tā ir izmisuma un skumju filozofija. Cilvēkam nav uz ko cerēt; eksistenciālisms kategoriski noliedz jebkādas perspektīvas, jebkādu darbības mērķtiecību.…
