Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū). Līdz ar eksportu, imports ir svarīgākais starptautiskās tirdzniecības aspekts, kā arī katras valsts maksājumu bilances sastāvdaļa.1
Ar eksportu ekonomikā saprot vienā vai vairākās valstīs saražotu preču pārdošanu citās valstīs. Tas pats attiecas arī uz pakalpojumiem.2
Valsts kontrolē importu ar muitas un tarifu politiku. Ir noteiktas importa un eksporta kvotas. Tās ierobežo ievedamo un izvedamo preču daudzumu, lai, importa gadījumā, nebūtu ievestas valstī pārāk daudz preču, bet eksporta gadījumā – lai aizsargātu iekšējo tirgu no preču aizplūšanas. Valsts atbalsta savas valsts uzņēmuma eksportu, izstrādājot un realizējot eksporta politiku un plānus. Ar to nodarbojas Ekonomikas ministrija.
Nacionālais attīstības plāns (NAP)
Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir ieguldījums ES dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā.3
NAP izvirzījis šādus uzdevumus:
Nodrošināt Latvijas klātbūtni un interešu pārstāvniecību ārvalstu tirgos, veicinot jaunu eksporta tirgu apgūšanu un stiprinot Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.
Nodrošināt regulāru dialogu ar Latvijas ekonomikai nozīmīgāko partnervalstu valdībām, lai efektīvi pārstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses pasaules tirgū.
Sasniegt ES vidējos produktivitātes rādītājus tradicionālajās nozarēs, uzlabot uzņēmumu kompetences ārējo tirgu apgūšanai, veicināt Latvijas eksportētāju integrāciju globālajās piegādes ķēdēs.…
