Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:329005
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.12.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
1.  Sienu siltināšana no ārpuses   
2.  Mūrēta siena ar siltumizolācijas starpkārtu   
3.  Jumta siltumizolācija   
4.  Mansarda siltināšana   
5.  Riģipša lokšņu izmantošana ēku siltināšanai   
6.  Pagraba siltumizolēšana   
7.  Siltumizolācijas saspiešana   
8.  Siltumizolācijas samitrināšana   
9.  Siltumizolācijas samitrināšana   
10.  Optimāla ēku ārsienu konstrukcija   
11.  Būvnormatīvs LBN 002-01- Jauns būvnormatīvs LBN 002-01 25. punkts   
12.  Galvenās atzinās par siltumizolācijas izveidi   
13.  Secinājumi   
Extract

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā visā pasaulē ir ievērojamu energoresursu, t.sk. arī kurināmā, izmaksu pieaugums. Tam par iemeslu ir pieaugošās grūtības resursu ieguvē. Tā piemēram, naftas un gāzes iegūšanas dziļums ar katru gadu pieaug, tā pat arī kurināmā transportēšanas attālums un šo produktu tiešo ieguvēju atalgojums. Atbilstoši kurināmā dārdzības pieaugumam pasaulē ir pieaugušas arī ēku siltumizolācija valsts regulēto normatīvu prasības. Taču bijušajā sociālisma nometnē politiski aizkavētās saimnieciskās attīstības dēļ, kā arī energoresursu mākslīgi pazemināto cenu dēļ un tā rezultātā arī atpalikušo būvnormu dēļ ēku norobežotājkonsttukciju siltumpretestība šodien ir apmēram 1/6 - 1/5 no tās, kādai tai vajadzētu būt atbilstoši mūsu klimatam un siltuma cenām. Tas nozīmē tikai to, ka mēs l m3 apsildīšanai tērējam 5-6 reizes vairāk enerģijas nekā, piemēram, Skandināvijā. Salīdzināšanai atzīmējams, ka ēku ārsienām zemēs, kur maigāks klimats, piemēram, Dānijā, pēc 1995. gada būvnormām, siltumpretestlba jābūt vismaz 5,00 m2K/W, bet ēkām mūsu republikā faktiski siltunja pretestība ir «l, l m?K/W (paneļu sienām) vai pat tikai «0,8 m2K/W (silikātķieģeļu sienām). Līdzīgās proporcijās atpaliek arī jumtu, grīdu, logu, durvju un citu norobežotājkonstrukciju siltumpretestība.
Par 1991.gadā paaugstinātās pagaidu normas tālu atpaliek no Ziemeļvalstu normām.
Taču kurināmā cenas ir pieaugušas katastrofāli: ja 1990.gadā viens gāzes kubikmetrs maksāja 2,4 kāp., tad 1995.gadā tā cena bija 6 santīmi. Līdzīga izaugsme ir arī tieši siltumenerģijas cenai: 1990.gadā gigakalorija maksāja vidēji 13,70 rbļ., 1993.gadā jau 10 Ls, bet 1996.gadā - 14,22 Ls.
Šie divi paralēlie procesi - enerģijas cenu pieaugums un tam atbilstoša ēku siltumizolācijas normu palielināšana attīstītās valstīs ir noritējusi veiksmīgi - vairāku desmitu gadu laikā un vienmēr starp tiem ir bijusi tāda atbilstība, kādu nosaka iedzīvotāju maksātspēja. Pie mums diemžēl ir noticis tikai pirmais process - cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka mēs lielāko daļu no saviem ienākumiem izmantojam, lai apkurinātu kosmosu.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register