Ievads
Problēmas – nepietiekamā informācija par elektrisko strāvu dažādās vidēs.
Mērķis – iepazīstināt citus ar elektriskās strāvas darbību dažādās vidēs.
Uzdevumi – izpētīt elektrisko strāvu:
metālos
gāzēs
elektrolītos
pusvadītājos,
izmantojot pieejamo informāciju.
Elektriskā strāva elektrolītos
Elektrolītiskā disociācija1
Elektrolīti ir šķidrumi vai cietvielas, kurās ir brīvi lādiņnesēji – joni. Elektrolīts ir viela, kas šķīdumā disociē jonos. Elektrolīti, piemēram, ir vārāmā sāls šķīdums ūdenī, daži metālu savienojumi izkausētā stāvoklī u. tml. Tehnikā visplašāk izmanto neorganisko skābju, sāļu un bāzu šķīdumus ūdenī.
Elektrolīze – ķīmiskie procesi, kuru rezultātā no elektrolīta uz tajā iegremdētiem elektrodiem izdalās tīras vielas, ja elektrolītā plūst strāva.
Elektrolīzes izmantošana:
tīru metālu iegūšana (elektrometalurģija)
metāla pārklāšana ar cita metāla kārtiņu
metālu elektrolītiskā pulēšana
elektrolītiskajos kondensatoros
galvaniskajos elementos un akumulatoros.
Elektrolītiskā disociācija notiek jonos tādēļ, ka šķīdinātāja viela (ūdens) tiktāl vājina jonu savstarpējo saistību molekulā, ka pietiek ar siltumkustības kinētisko enerģiju, lai molekula sadalītos pretēju zīmju jonos. Šķīdumā vienlaikus ar disociāciju notiek arī pretējais process – rekombinācija – molekulas veidošanās no joniem. Starp disociāciju un rekombināciju pastāv dinamisks līdzsvars un tādēļ disociēto molekulu skaits šķīdumā ir nemainīgs. Disociāciju kvantitatīvi raksturo disociācijas koeficients α – disociēto molekulu skaita attiecība pret visu izšķīdušās vielas molekulu skaitu. Stipriem elektrolītiem α ≈ 1, šādā šķīdumā jonos ir sadalījušās gandrīz visas izšķīdušās vielas molekulas.…
