IEVADS
Pateicoties straujajai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, pasaulē ir vērojamas revolucionāras pārmaiņas, kas skar gan veidus, kādos cilvēki savā starpā sazinās, gan to, kā cilvēki kārto darījumus, slēdz līgumus, pērk un pārdod preces vai sniedz pakalpojumus. Mūsdienās katrs ir dzirdējis terminu jaunā ekonomika, ar ko apzīmē uzņēmējdarbības efektivitātes un darba ražīguma pieaugumu, ko stimulē jauno tehnoloģiju izmantošana, informācijas uzkrāšana un šīs informācijas transformācija zināšanās.[1] Ļoti tālā senatnē informācijas nesējs cilvēkam bija atmiņa un skaņa. Vēlāk cilvēki iemācījās fiksēt informāciju zīmējumu veidā uz alu sienām vai klintīm. Attīstoties rak¬stībai, par informācijas nesēju sāka izmantot māla plāksnītes, papirusus, koka dēlīšus. Pēc grāmatu iespiešanas izgudrošanas ļoti plaši informāciju sāka tiražēt uz papīra grā¬matu, žurnālu un laikrakstu formā. 19. gadsimtā tika izgudrota attēla fiksācija kino¬filmās. Skaņu viļņu izmantošana informācijas pārraidei ar tehniskām ierīcēm deva iespēju izmantot radio, telefonu, telegrāfu. Attēla pārraidīšanas iespēja ar radioviļņiem radīja televīziju. Magnetofonos un videomagnetofonos skaņa un attēls tiek ierakstīts magnētiskajās lentēs. Datortehnikas attīstība ir radījusi jaunus informācijas pieraksta, uzglabāšanas un pārraides paņēmienus. Attīstoties zinātnei un tehnikai, sagai¬dāmi jauni atklājumi šajā jomā. Informācijas apstrādes straujā attīstība ietekmē visas cilvēces progresu. Dažreiz to sauc par otro tehnisko revolūciju. Pirmā tehniskā revolūcija bija industriālā revolūcija, kuras rezultātā cilvēku fiziskās spējas pastiprināja visdažādākās mašīnas. Pašlaik no¬tiek informacionālā revolūcija, kuras rezultātā palielinās garīgo spēju lietojamības dia¬pazons.[2]
Informācija ir katra uzņēmuma būtiska un neatņemama komponente. Bez nepieciešamās informācijas nav iespējams pieņemt pareizus lēmumus uzņēmuma vadības procesos, resursu lietderīgā un efektīvā izmantošanā, darbu plānošanā un organizēšanā. Daudzi uzņēmumi savas informācijas pārvaldīšanai ievieš tehnoloģiskus risinājumus, piemēram, klientu datu bāzi, noliktavas preču uzskaiti, projektu vadību. Uzņēmumi, kuri procesu pārvaldībā tehnoloģijas ievieš ātrāk un sekmīgāk par konkurentiem, konkurences apstākļos labāk pielāgojas tirgus prasībām.
Arī atsevišķi indivīdi var izmantot jaunās tehnoloģijas, lai piedāvātu savus pakalpojumus, piemēram, darba tirgū, t.sk., ievietojot savu CV kādā no tiešsaistes darba meklētāju datu bāzēm tepat Latvijā vai ārvalstīs. Arvien biežāk tiek runāts par iespējām savu darbu veikt attālināti, piemēram, no mājām. Tas ļauj ietaupīt laiku, kāds būtu vajadzīgs, lai mērotu ceļu uz darbu un atpakaļ. Uzņēmumam šāda pieeja var būt izdevīga, jo nav jātērē līdzekļi biroja telpu un darba vietu iekārtošanai.
…
