Elpošanas orgānu sistēmā ietilpst 1) augšējie elpošanas ceļi (deguns un tā blakusdobumi, aizdegune, balsene), 2) traheja un bronhi, 3) plaušas, 4) pleira, 5) krūšukurvis ar elpošanas muskulatūru, 6) plaušu asinsvadi un limfātiskā sistēma un 7) nervi.
Liela nozīme plaušu slimību patoģenēzē ir augšējiem elpošanas ceļiem, kuros gaiss sasilst, samitrinās, attīrās no putekļiem un dažādiem mikroorganismiem.
Traheja ir balsenes turpinājums, tā sakas apmēram septītajā kakla skriemeļa līmenī, bet jau ceturtajā, piektajā krūšu skriemeļa augstumā sadalās divos galvenajos bronhos – kreisajā un labajā. Trahejas garums ir apmēram 12 cm.
Galvenais labais bronhs ir īsāks un resnāks par kreiso. Labajā plaušā iekaisuma procesus sastop biežāk nekā kreisajā, jo pa saīsināto bronhu ceļu mikrobi tur nokļūst vieglāk. Galvenos bronhus sauc arī par pirmās pakāpes bronhiem; tie ieiet plaušās un turpina pakāpeniski dalīties sīkākos bronhos (līdz pat piektās vai sestās pakāpes bronhiem).
Trahejas un bronhu iekšpuse ir izklāta ar skropstiņepitēliju, kurā ir arī šūnas, kas ražo gļotas. Skropstiņas patstāvīgi kustas mutes virzienā, tā attīrīdams bronhus.
Sīko bronhu garums ir no 1 līdz 5 mm un pat īsāks, tiem nav skrimšļa skeleta. Plaušu sīkākos bronhus sauc arī par bronhiolām. Tie ir pāreja no bronhiem uz alveolām.
No vienas bronhiolas, kuras diametrs ir 0,3 – 0,4 mm, izveidojas 15 – 20 alveolas, kas kopā veido plaušu funkcionālo vienību – plaušu acinusu.
Alveolas veido plaušu parenhīmu. Plaušu acinusi apvienojas un grupējas plaušu daļiņās. Daļiņas veido plaušu daļas jeb daivas. Kreisajai plaušai ir divas daivas: augšējā un apakšējā; labajai plaušai ir trīs – augšējā, vidējā un apakšējā daiva.
Pleira sastāv no divām lapiņām – iekšējās un ārējās. Iekšējā lapiņa aptver plaušu, ārējā pleira izklāj krūšukurvja iekšpusi, diafragmas augšējo virsmu, kā arī daļu no videnes. Starp abām pleirām ir kapilārā sprauga – pleiras dobums.
Pleiras dobumā notiek nepārtraukta limfas cirkulācija. Pleiras lapiņu producētais šķidrums samazina pleiras berzi un uzlabo plaušu slīdamību elpošanas aktā. Producētais šķidrums tūlīt tiek arī resorbēts, tādēļ praktiski veselā pleiras telpā šķidruma ir ļoti maz. Bez tam pleiras lapiņām ir arī barjeras jeb aizsargfunkcijas nozīme, jo tās kavē infekcijas izplatīšanos organismā.…
