Elpošanas orgānu sistēma. Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi. Pateicoties plaušu audiem, organismā tiek uzņemts skābeklis un izdalīta ogļskābā gāze. [7] Organisma dažādu audu prasība pēc skābekļa ir dažāda – visprasīgākie pret skābekli ir filoģenētiski jaunākie audi – smadzenes (neatgriezeniskas izmaiņas audos sākas jau pēc 5 min), bet visilgāk hipoksijas apstākļos var izdzīvot saistaudi (pat vairākas dienas pēc nāves).
Elpošanas orgānu slimības ir dažādas un dažāda ir arī to etioloģija. Kā etioloģiski faktori var būt:
1)Fizikāli faktori (t0,gaisa mitrums);
2)Ķīmiski faktori (medikamenti, kairinošas un kaitīgas vielas);
3)Bioloģiski faktori (ziedputekšņi, dzīvnieku spalva, putekļu ērcītes, kas var izsaukt alerģiskas reakcijas, mikroorganismi un vīrusi;
4)Ģenētiski faktori (alfa-1-antitripsīna deficīts un emfizēmas attīstība);
5)Vides un klimatiski faktori (gaisa īpašības, kurā cilvēks uzturas – putekļi, kaitīgi, gaistoši savienojumi).
Elpceļu infekcijas ir vienas no biežākajām infekciju slimībām Latvijā mūsu klimatisko apstākļu dēļ. Parasti rudens, ziemas un daļēji pavasara periodam raksturīgs mitrs, vējains un mainīgs laiks, kas veicina saaukstēšanos. Aukstums un mitrums ir tikai veicinošie faktori, bet galvenā nozīme ir vīrusiem un baktērijām.
Gandrīz 90% gadījumu akūtas elpceļu infekcijas izraisa vīrusi. Vīrusi pa gaisu pilienu veidā no slimnieka pārceļo uz veselo cilvēku. Savukārt, bakteriālās infekcijas rodas, aktivizējoties mūsu pašu "nekaitīgai" mikroflorai rīklē, degunā, ja pazeminās organisma aizsargspējas. Galvenie iemesli, kas nomāc organisma aizsargspējas, ir smēķēšana un biežas akūtas vīrusu infekcijas.
Cilvēkam elpojot, gaiss vispirms nonāk deguna dobumā, kur sasilst un tiek attīrīts. Ja kāda iemesla dēļ deguna ejas ir slēgtas, gaiss caur muti, neattīrīts un nesasildīts, nonāk bronhos, veicinot saslimšanu.
Izšķir augšējo elpceļu (rīkles, deguna dobumu, balsenes) un dziļo elpceļu infekcijas (akūti hroniski bronhīti, pneimonijas).[ 1]
Vīrusu infekcijas gadījumā saaukstēšanās izpaužas kā iesnas, kakla un balsenes iekaisums. Bieži ir apsārtis rīkles gals, kasīšanās kaklā, drudzis, var būt palielināti zemžokļa un kakla limfmezgli. Slimību 30-50% gadījumu izraisa rinovīruss. Parasti izārstēšanās notiek pati no sevis.…