Emigrācijas procesa ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību

Secinājumi.

1.Autore, iepazīstoties ar demogrāfiskajām definīcijām, parādībai iedeva savu definīciju – demogrāfija ir zinātne, kuru balsta vairākas dažādas sociāliekonomiskas sakarības, kas ietekmē tās galveno lielumu – iedzīvotājus un viņu skaita izmaiņas.
2. Migrācija ir ne tikai sistemātiska vai statistiska parādība, tai piemīt arī finansiāli, politiski un pat emocionāli ietekmējošie faktori.
3. Apjomīgi pētāmie emigrācijas statistiskie dati „saskaras” ar reprezentivitātes problēmu, jo Oficiālie dati sniedz nepareizu informāciju, nosakot lielāku iedzīvotāju skaitu Latvijā,kāds tas patiesi ir, līdz ar to tiek ietekmēts viens no svarīgākajiem ekonomiskās attīstības rādītājiem IKP uz vienu personu,kurš tiek novērtēts par zemu.
4. Aktuāls jautājums, uzdevums un mērķis valstī vairākus gadus ir reemigrācijas politikas īstenošana un reemigrācijas plāna izveide, kas arīdzan netieši atpsoguļo valsts uztveri un patieso viedokli par aizbraukušajiem- dalīšanu „vajadzīgajā” cilvēkkapitālā un „nevajadzīgajā”, un politikas koncentrēšanos uz jaudīgās uz izglītotās sabiedrības daļas atgriezšanos Latvijā, neņemot vērā mazkvalificētos strādniekus.
5. Tā kā lielākoties emigranti ir jaunieši, autors pētīja atsevišķi tieši saktritību starp jauniešu bezdarba līmeni un emigrantu skaitu, atklājot ciešu korelāciju - 0.695861855
6. Visciešākā korelācija izveidojās starp valdības sektora deficītu un emigrantu skaitu un tā pastāv tādēļ, ka valsts sektora deficīts izraisa vispārējos valsts taupīšanas pasākumus, kas, savukārt, noved pie algu samazināšanas (vai cilvēku atlaišanas), finansējuma samazināšanas veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei utt., kas,protams, iespaido cilvēkus emigrēt.
…