Referāta iesākumā gribu dot mazu ieskatu sava veida cilvēces vēsturē- antropoloģijā, jo, manuprāt, tas pamatoti varētu būt kā iesākums turpinātajai tēmai par cilvēka emocijām un cilvēka individuālajām īpatnībām.
Antropoloģija- mācība par cilvēka kā vienotas bioloģiskas un sociālas būnes evolūciju.(7.) Vispirms 1,5 milj. gadu laikā notika līdz galam neizskaidrojams lēciens: radās no dzīvniekiem pilnīgi atšķirīgas, oriģinālas augstākās nervu sistēmas bioloģiskie pamati, lai cilvēks pārietu uz tikpat unikālu darbību. Ja nebūtu šī lēciena, nevarētu izskaidrot, kāpēc dzīvnieku pasaule pārstājusi evolucionēt.
Antropoloģija apstiprina, ka, salīdzinot ar dzīvnieku, cilvēks liekas nepilnīgs. Viņa sajūtas ir vājākas, viņš nevar nodrošināties pret klimata maiņām, viņam trūkst parapsiholoģisku spēju pasaules telpā atrast savu dzimšanas vietu, viņš agrā bērnībā ir pilnīgi bezspēcīgs utt. Tomēr, kā izrādās,cilvēkam ir citas, milzīgas priekšrocības- garīgas spējas un vajadzības mācīties, atminēties, radīt jauno, pārveidot vidi utt.
Iepriekšminētais saka- cilvēks ir daudzpusīgs. To liecina, ka cilvēkā izdalām trīs īpašības vienuviet: cilvēks kā indivīds (persona), kā individualitāte, kā personība.
…