Par savu veselību cilvēks parasti iedomājas tikai tad, kad sāk izjust fizisku diskomfortu. Ļoti bieži problēma fiziskajā ķermenī ir sekas pārdzīvojumiem, kas uzkrājušies garīgi emocionālajā sfērā, tādējādi novājinot organismu. Jau B. Spinoza ( XVII gs.) savā traktātā “ Par afektu izcelšanos un būtību ” deva spīdošu cilvēka emociju analīzi, stādīja priekšā organisma veseluma koncepciju, pasvītrojot, ka dzīvie organismi pārdzīvo ķermeniskos procesus kā domu un vēlmju afektus.[21.14.] Tas liecina par to, cik sen cilvēkus interesējuši labas veselības noslēpumi, un cik tālu savos novērojumos tie bija nonākuši. Z. Freids ( 1856. – 1939. ) ir pētījis cilvēka psihes saistību ar fizisko ķermeni un nonācis pie secinājuma, ka „...nerealizētas dziņas, lieli pārdzīvojumi neizzūd no cilvēka psihes bez pēdām, tie tiek izspiesti psihes neapzinātajā sfērā , kur turpina aktīvi iedarboties, izpaužoties šifrētā, mainītā veidā. Tā rodas neirozes, psihiski traucējumi, kurus ārstiem grūti izprast un neiespējami izārstēt, tikai izrakstot tabletes. „
Daudz problēmu dzīvē rodas, neizprotot emociju nozīmi un to ietekmi uz fizisko veselību. Rietumvalstīs veiktie pētījumi parāda, ka 74% no 500 pacientiem ar kuņģa – zarnu trakta saslimšanām, cieta no emociju izraisītām slimībām. Šāda statistika liek aizdomāties un meklēt risinājumu.
Svarīgs faktors mūsu ikdienā ir apkārtējā vide, sabiedrība un tās radītie stereotipi, kas liek indivīdam uzvesties un domāt tā, kā pieņemts. Daļa indivīdu nekad neatzīs, ka pašu ambīcijas un nesatricināmā pārliecība par savu taisnību kā vienīgo pareizo, traucē viņiem uzlabot veselību. Cilvēkam ir slimības pazīmes, kas liecina par saslimšanu, viņš jūtas slims, bet ārsts nespēj medicīniski izskaidrot šo sūdzību rašanās iemeslu. Arī praktizējošie psihologi arvien retāk lieto tādus vispārējus terminus kā “ emocionālā problēma “, “ emocionālie traucējumi “, bet vairāk cenšas analizēt atsevišķus afektus un afektu kompleksus, uzskatot tos par motivācijas fenomeniem.[ 18.56.] Tas arī pamudināja mani izraudzīties kursa darba tēmu „ Emociju nozīme psihosomatisko traucējumu ģenēzē.”
Pētījuma priekšmets: emociju nozīme.
Pētījuma objekts: teorijas par psihosomatiskajiem traucējumiem.
Pētījuma temats: emociju nozīme psihosomatisko traucējumu ģenēzē.
Pētījuma mērķis: teorētiski analizēt problēmu par emociju nozīmi psihosomatisko traucējumu ģenēzē.
Problēmjautājums: kā subjekta emocijas ietekmē psihosomatisko traucējumu ģenēzi.
Pētījuma uzdevumi:
1.teorētiski iepazīties un analizēt jēdzienu „psihosomatiskie traucējumi „.
2.teorētiski iepazīties ar jēdzienu „ emocijas „.
3.teorētiski analizēt emociju nozīmi psihosomatisko traucējumu ģenēzē.…
