Elektroenerģijas praktiski ir grūti uzkrāt, tādēļ elektroenerģijas ražošanas, piegādes un pieprasījuma balanss ir īpaši jūtīgs jautājums jebkuras valsts ekonomikā. Bez nepieciešamiem adekvātiem elektriskiem tīkliem un sistēmu vadības infrastruktūras ne mazāk svarīga ir enerģijas ražošanas jaudas nodrošināšana, primārās enerģijas nodrošinājums un tās piegādes sistēmas.
Atsevišķos laika momentos ģeneratori un primārie dzinēji (turbīnas, katli) nevar attīstīt tās jaudas, kuras ir atzīmētas to uzstādīšanas vietās. Iemesli tam var būt dažādi: iekārtas tehniskais stāvoklis, parametru īpatnības vai primārās enerģijas nepietiekamība. Latvijā galvenās uzstādītās ģenerējošās jaudas (HES, TEC) ir lielā mērā atkarīgas no laika apstākļu fona – gaisa temperatūras, nokrišņiem un ūdens plūsmas Daugavā. No šī viedokļa ģenerējošā sistēma ir sevišķi jutīga un tās prognozēšana ir komplicēta.
Piegādes iespēju jutīgumu no laika apstākļiem var raksturot ar salīdzinājumu, ja 2004. gadā būtu iegadījušās vēsturiski augstākās vai zemākās izstrādes Daugavas HES atkarībā no ūdens pieteces Daugavas baseinā - 4299 GWh vai 1856 GWh, attiecīgi importa atkarība (importētās elektroenerģijas īpatsvars piegādē) būtu bijusi 12% vai 48%.
No apgādes drošības apsvērumiem vēl komplicētāka par enerģijas bilanci ir ģenerējošo un pieprasīto jaudu attiecība. Hidrostacijas var attīstīt jaudu kādā noteiktā laika intervālā, kas ir adekvāts laika intervālos sadalītam potenciālās enerģijas daudzumam baseinos. Latvijas hidrostaciju baseini ir relatīvi nelieli – atšķirībā no kalnu upju baseiniem. Līdz ar to variāciju iespējas mazas ūdens pieteces periodos ievērojami samazinās. Lai gan vidējā Daugavas pietece Pļaviņu HES šķērsgriezumā ir 600 m3/s, aukstajos ziemas mēnešos vai sausajos vasaras mēnešos tā var samazināties līdz 100m3/s. Šajā gadījumā hidrostacijās var attīstīt jaudu tikai tādā līmenī, cik tam pietiek ūdens baseinos. Īslaicīgi attīstāmā jauda var būt tuvu uzstādītai, bet ja jauda nepieciešama ilgākam laika periodam, tad rīcības jauda ievērojami samazinās. Viskrasāk tas izpaužas ziemas mēnešos (piemēram, decembrī), stundās, kad baseinos uzkrātais ūdens ir izmantots vai „nostrādāts”, bet pietece to papildina minimāli. Šajās diennakts stundās nepieciešamība pēc jaudām ir visizteiktākā un raksturo sistēmas spēju nodrošināt pieprasījumus vienlaicīgi pēc jaudas un enerģijas. Ir jārēķinās ar ievērojamu atkarību no jaudām ārpus Latvijas jurisdikcijas.…