Latvija nav vienīgā valsts, kuru skar enerģijas resursu cenu paaugstinājums – kā globāla prece un izejviela, kas tiek izmantota gandrīz visos rūpnieciskos procesos, nafta tādā pašā mērā ietekmē arī citu valstu ekonomiku.
Latvijas tautsaimniecības strauja izaugsme un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā būs atkarīgs no spējas radīt un realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaules tirgū. Šo mērķu sasniegšana nav iedomājama bez drošas, vidi saudzējošas, resursus efektīvi izmantojošas un cenu efektīvas enerģijas apgādes un servisa, jo tas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem pilnvērtīgai sabiedrības darbībai, rūpniecības konkurētspējai un lokālai un globālai vides kvalitātei.
Savā darbā apskatīšu ekonomikas – enerģētikas attīstības mijiedarbību, reālu iekšējās enerģijas tirgus izveidošanu, ietekmi uz fosilās enerģijas piegādes segmentu, energoresursu efektīvu izmantošanu un energoefektivitāti.
Enerģijai mūsu dzīvē ir izšķiroša nozīme. Mēs esam atkarīgi no tās izmantošanas transportā, apsildot mājas un darbinot gaisa kondicionierus, kā arī rūpnīcu, lauku saimniecību un biroju darbā. Tomēr fosilais kurināmais ir ierobežots resurss un viens no galvenajiem globālās sasilšanas izraisītājiem. Tāpēc enerģiju no fosilajiem kurināmajiem vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Mums jāizveido integrēta enerģētikas un vides politika, kuras pamatā būtu konkrēti mērķi un grafiki, lai pārietu uz ekonomiku, kam raksturīga zema oglekļa dioksīda emisija un energotaupība.
1.Ekonomikas – enerģētikas attīstības mijiedarbība
Ekonomiskās attīstības stadija un tempi nosaka enerģijas pieprasījumu, bet vienlaicīgi enerģijas apgādes sistēmas stāvoklis un tās darbības efektivitāte nosaka ekonomiskās attīstības iespējas un konkurētspēju.…
