3. Epiktēta mantojums
Epiktēts, līdzīgi kā Sokrats, nav mēdzis savus darbus un domas pierakstīt, taču brīnumainā kārtā to ir saglabājies vairāk, nekā, piemēram, filosofa Sokrata darbu.
Pateicoties tam, ka šie vēstījumi, rokasgrāmatas, teicieni un citi filosofiskie apcerējumi ir saglabājušies, ir iespējams pētīt un iedziļināties tā laika filosofijā, kas nu jau ir filosofijas vēsture. Taču, lai cik tālu uz priekšu mēs arī neietu – vēsture atkārtojas.
Viens no viņa teicieniem:
„Apstākļi cilvēku neveido, bet ļauj tam labāk iepazīt sevi.”
No šī citāta var secināt ļoti daudz, piemēram, ka katrs process, kas notiek ir liktenis, no kura mums kaut kas noderīgs ir jāiemācās pašam sev, kas tālāk dzīvē noderēs un palīdzēs. Svarīgi ir uzkrāt zināšanas un pieredzi. Caur pieredzi jebkurš cilvēks kļūst gudrs, ārpusstāvošs, individuāli spēcīgs, patstāvīgi domājošs, arī citiem dodošs.
Lai ikviens cilvēks sevi spētu labāk izprast, ir jāiepazīst pasaule ap sevi. Lai saprastu, kas esi, ir jāpalūkojas apkārt, jāieklausās dabā, jābūt simbiozē ar to, jāciena tā.
Pēc Epiktēta mācības nebūtu pareizi apgalvot, ka konkrēta apstākļa dēļ cilvēks kļuva savādāks, pēkšņi mainījās. Gluži pretēji, notika ātrs pārmaiņu periods, kad cilvēks saprata, kas viņš patiesībā ir. Piemēram, pārdzīvojumu mirkļos cilvēka dabā ir domāt, kāpēc notika tā, kā notika... Uz mirkli cilvēka vērtību skala izmainās līdz nepazīšanai. Atsevišķos (īpaši smagos pārdzīvojumos) cilvēka vērtību skala var mainīties pat uz neatgriešanos.
Caur filosofu domugraudiem, ir pateiks vairāk, nekā uzrakstīts, proti, ar dažiem vārdiem var izteikt veselu domu, veselu mācību, filosofiju. …
