VI dziedājums
Dzimtenē svinēja Līgo dienu. Ļaudis līgoja un lustējās, tikai tautas virsaišiem bija nemierīgs prāts, jo latvju zemi svešas varas sagrābt grasījās. Kamēr virsaiši skumjās ziņas klausījās, līgošana apklusa, ļaudis priekā gavilēja: „Lāčplēsis nāk!” virsaiši nu nolēma cīnīties pret naidniekiem un iecēla par karavadoni Lāčplēsi. Lāčplēsim izdevās atbrīvot tēvu zemi no svešām varām un posta. Tomēr Dītrihs negrasījās padoties. Viņš sakūdīja Kangaru un Kaupu pret Lāčplēsi. Naidnieki uzzināja, ka Lāčplēša spēks slēpjas viņa ausīs, ja tās nocirtīs, tad tas zudīs. Kaupa ar bruņiniekiem ieradās pie Lāčplēša it kā draudzīgā vizītē. Viens no bruņiniekiem izaicināja Lāčplēsi uz cīņu. Sākumā Lāčplēsis domāja, ka šis tikai jokojas, bet, kas bruņinieks nocirta viņam ausi, Lāčplēsis sadusmojās ne pa jokam. Tā viņi cīnījās līdz nonāca pie stāva krasta, Lāčplēsim jau gandrīz izdevās iegāzt bruņinieku Daugavā, bet tas viņu parāva līdzi. Lāčplēsim iekrītot Daugavā, mira arī Laimdota, bet tautas atmiņās Lāčplēsis nebija miris. Ne reizi vien laivinieki redzējuši pusnaktī divus vīrus stāvā krastā cīnāmies un, kad Lāčplēsis uzvarēs, tā būs brīva no svešām varām – zels tautai jauni laiki.
A.Pumpura poēmā"Lāčplēsis" darbojas šādi varoņi: Lāčplēsis, Vaidelots, Lielvārdis, Aizkrauklis, Laimdota, Spīdala, Kangars, Staburadzīte, Koknesis, Kalapuisis, Dīterihs, Kaups, Viduveds(dibinājis latviešu tautu), Romas svētais tēvs, Latvju Indriķis, Ziemeļmeita, ragana, jodi (raganas dēli), Bīskaps Alberts, virsaitis Rūsiņšun, protams, visas minētās dievības. Varoņu raksturi ir ļoti dažādi. Daudzi varoņi tiek pretstatīti. Autoram izdevies parādīt, ka labais nekad nepastāvēs bez ļaunā, un otrādi, bet tas nenozīmē, ka ļaunais nevar laboties. Eposs ir pārpildīts ar tēlu pretmetiem un simboliem.
…
