Šo grāmatu E. M. Remarks uzrakstīja 1928. gada agrā pavasarī dažu nedēļu laikā. Romāns ietver tik iznīcinošu kara un militārisma nosodījumu, ka nacisti 1933. gadā to sadedzināja uz sārta. Remarks nesniedz ziņas par Pirmā pasaules kara cēloņiem un raksturu, neparāda dažādu šķiru un to partiju attieksmi pret imperiālistisko slaktiņu, nesniedz sociāla vai politiska rakstura vispārinājumus, tikai strikti nosoda, attēlojot notikumus Pirmajā pasaules karā, vācu armijas frontē, atspoguļojot visas kara šausmas un to daudzo vīru un bērnu dzīvības, kas palika pie Sommas, pie Verdenas, kurus nopļāva granātas, nosmacēja gāzes, nomocīja tīfs, vienalga, vai viņi bija vācieši, francūži, angļi vai amerikāņi; jo briesmas, kas plosīja miesu un dvēseli, frontes abās pusēs bija vienādas. Viss romāns kopumā un katra epizode atsevišķi pauž domu par kara bezjēdzību. Grāmatas moto labi raksturo tās ievirzi un noskaņu:
“Šī grāmata nevienu neapsūdz un neko neapliecina. Tā tikai stāsta par paaudzi, ko pazudināja karš, netaupīdams arī tos, kurus bija saudzējušas kaujas lauka granātas.”
Šī paaudze literatūrā ieguva nosaukumu “zudusī paaudze”, tās traģiskais liktenis veido grāmatas saturu.…