Eritrocīti

Sarkanie asinsķermenīši dikveida formas šūnas bez kodola. To diametrs vidēji 7,5 Jmm (mikrometri). Eritrocīti ir ļoti elastīgi, tāpēc viegli iziet cauri mazāka diametra kapilāriem. Eritrocīti veidojas un nogatavojas sarkanajās kaulu smadzenēs. Attīstības procesā tie zaudē kodolu un tikai pēc tam pāriet asinīs. Retos gadījumos atrodami eritrocīti, kas satur kodolu ( normoblasti, eritroblasti). Eritrocīti ir visvairāk no visiem asiņu formelementiem, t.i., 50% no kopējā asins tilpuma. 1 mm3 asiņu pieaugušam cilvēkam ir 4 – 6 milj. eritrocītu. Vīrietim par 0,5 milj. vairāk eritrocītu nekā sievietei. Vesela cilvēka perifērajās asinīs var būt 0,5 – 1,5 % jaunu eritrocītu – retikulocītu, kuram speciāli krāsotos preperātos saskatāms tīklojums vai graudiņi.

Retikulocitoze – eritrocītu pastiprinātas reģenerācijas pazīme.

Eritrocītu skaita palielināšanos asinīs sauc par policitēmiju. Atrodoties augstu kalnos, retinātā gaisā nedaudz palielinās eritrocītu skaits, kā kompensējošs faktors. Īstā policitēmija veidojas sarkano kaulu smadzeņu audzēju gadījumos. Eritrocītu skaita samazināšanās zem normas – eritropēnija. Eritropēniju sastop anēmijas (mazasinība), infekciju, dzelzs trūkuma gadījumos.…