Ernē Rubika "Maģiskā kuba" atrisināšanas metodes un to salīdzinājums

Secinājumi
1. „Maģiskais kubs” savā pastāvēšanas vēsturē ir ieguvis lielu atsaucību, un ir viena no populārākajām rotaļlietām pasaulē kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, bet pirms tā pastāvējušas vēl citas domāšanu rosinošas un matemātiskas rotaļlietas, kas izplatījušās visā pasaulē, piemēram, tangrams.
2. Galvenais, ko nepieciešams zināt, lai atrisinātu sajauktu „Maģisko kubu”, ir dažāda veida algoritmi - precīzi un nepārprotami priekšraksti jeb norādījumi izpildītājam veikt kādu darbību virkni, lai sasniegtu norādīto mērķi vai atrisinātu uzdevumu.
3. Lai pareizi pielietotu algoritmus, jāpārzina kuba struktūra un tā kustību principi, kas nepieciešams, lai algoritmā dotos norādījumus vispār varētu veikt.
4. Izvirzītā hipotēze, ka, jo vairāk atrisināšanas algoritmu tiek pielietots, jo mazāk kustību nepieciešams, lai atrisinātu „Maģisko kubu”, apstiprinās: izmantojot iesācēju metodi ar 7 algoritmiem vidējais kustību skaits ir 172,93 kustības, uzlabotajai iesācēju metodei ar 9 algoritmiem – 136,93, bet Frīdrihas metodei ar 19 algoritmiem – 95,07 kustības.
5. Kuba atrisināšanas ātrums nav atkarīgs tikai no algoritmu zināšanas vai nezināšanas, bet arī no citiem komponentiem: kvalitatīva „Maģiskā kuba” izmantošanas, cilvēka loģiskās spriešanas spējām un domāšanas ātruma, treniņa un dažādiem pirkstu trikiem, kurus izmanto, lai rotētu kuba skaldnes.
…