Kara tēmas atklāsmes specifika E. Hemingveja romānā. Kara ainu veidojums ar mikrotēlu un varoņu savstarpējo dialogu palīdzību. Henrija un viņa biedru attieksmju raksturojums.
Romānā netiek tēlotas tiešas karadarbības, drīzāk tiek stāstīts par mīlestību kara situācijā. Darba galvenais varonis ir Henrijs, kurš ir amerikāņu leitnants, taču dienē kopā ar itāļiem (kara sākumā atradies Itālijā aiz vēlmes studēt).
E. Hemingvejs savā romānā karu tēlo tikai tādās situācijās, kādās nonāk Henrijs, vai par kurām viņš interesējas.
Romānam ir 5 daļas. 1. daļa aizsākas ar īsu kara situācijas izklāstu, iesaistot gadalaikus un dabas norises. Lasītājs uzzina, ka galvenais varonis mitinās Udinē, pilsētā, kuru iekarot bija ļoti viegli. Tur cilvēki turpināja savu dzīvi. Austrieši, pret kuriem karoja itāļi, nevēlējās nobombardēt savu pilsētu (pēc kara vēlējās tur atgriezties). Mierīga pilsēta, kur parastā ikdiena turpināja plūst savā ierastajā gultnē. Taču aktīvais karš atsākas un Henrijs tiek ievainots kājā, kamēr tas ar šoferiem ēda.
2. daļā Henrijs atrodas Milānā, amerikāņiem veidotajā slimnīcā.
3. daļā tēlota armijas atkāpšanās. Te drīzāk tēlots haoss un nesapratne par notiekošo kā zvērīgas izdarības. Henrijs cenšas izpildīt savu pienākumu- nogādāt trīs sanitāru mašīnas uz konkrētu pilsētu. Tādejādi darbā notēlota cilvēku masveida bēgšana no vāciešiem un austriešiem, lauka žandarmērija, kura nošāva visus virsniekus, kuri noklīduši no sava pulka.
4. daļā tēlota Henrija slepenā atgriešanās (dezertēšana) Milānā un tad Strezā- pēc Ketrīnas. Henrijs bija izlēmis, ka nevēlas vairs karot. No Strezas autors vēsta, kā abi jaunie cilvēki nakts laikā bēg no gaidāmā aresta uz kara laikā neitrālo zemi- Šveici.
5. daļā tēlota Šveice, rāmā dzīve kara laikā tur.…
