Lai noskaidrotu un izskaitļotu cilvēka attieksmi pret sevi pašu, filozofi un psihologi ir radījuši “es” un “patība”, no sarunvalodas vārdu krājuma izveidojot mākslīgas vienības. (2,171)
Personības iekšējā pasaule un tās pašapziņa kopš seniem laikiem saistījusi filozofu, zinātnieku un mākslinieku uzmanību. “Cilvēka izturēšanās vienmēr atrodas korelācijā ar viņa priekšstatiem par sevi pašu (“Es tēls”) un par to, kādam viņam vajadzētu vai gribētos būt.”(6,3)
Psiholoģijā jēdziens “Tēls” ir izskaidrots dažādās nozīmēs.
“Tēls” ir signāls, kam ir bioloģiska un sociāla nozīme, kas attēlo cilvēka darbības reakciju (25,348). Cilvēks netikai sajūt, bet pieprasa nepieciešamību apzināties estētiski – apzinātās izjūtas. Tajā ir personības prāta un estētikas attīstības atspoguļojums, kas izpauž attieksmi pret apkārtējo pasauli.
Visas mūsu savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem un attieksme pašam pret sevi veidojas uz Es – koncepcijas pamata, kas ietver trīs savstarpēji saistītus aspektus (11,129):
1.Es – tēls. To veido mūsu priekšstats par ārējo izskatu, personības īpašībām, intelektuālajām spējām, vietu sociālajās grupās.
2.Emocionālā attieksme pret Es – tēlu, ieskaitot pašvērtējumu. Priekšstats par Es – tēlu izraisa noteiktas izjūtas par sevi, kuru rezultātā rodas lielākā vai mazākā mērā izteikta pašcieņa, pašmīlestība. Vienlaikus ar emocionālo attieksmi pret savu Es – tēlu veidojas arī tā pašvērtējums, kas raksturo cilvēka apmierinātību, gan ar sevi kopumā, gan arī ar atsevišķām īpašībām, spējām un uzvedību.
3.Es izpausme uzvedībā. Es – tēla emocionālā attieksme un pašvērtējums nosaka mūsu uzvedību. Ja pašvērtējums ir pozitīvs, tad mēs rīkojamies pārliecināti, esam droši, sagaidām veiksmi, spējam iemantot citu cieņu un sevi pilnveidot.
Es nav fizikāla, bet sociāla un psihiska rakstura parādība. Tas “saistīts” galvenokārt ar sava pretstata apzināšanos attiecībā pret apkārtējo pasauli un ar apziņas jēdzienu. (6,9)
Teorētiskajā literatūrā Es jēdziens tiek aplūkots ļoti plašā spektrā, piemēram, kā psihoanalīzes ietvaros izdalīts motivējošs fenomens, kura pamatā ir tieksmes un vajadzības (19);
no biheiviorisma pozīcijām Es tiek traktēts kā uzvedības kategorija;
no kognitīvās psiholoģijas viedokļa Es tiek traktēts kā izziņas shēma, pateicoties kurai indivīds iegūst informāciju par sevi, izsakot to noteiktos jēdzienos.…
