Nobeigums
Romeo un Džuljeta iemācīja, ka mīlestība ir akla. Viņi abi piederēja divām ietekmīgām ģimenēm. Turklāt abas ģimenes savā starpā bija konfliktā. Pretēji visām izredzēm Romeo un Džuljeta atrada viens otru un iemīlējās. Neskatoties uz naidu un pārējo, viņi cenšas būt kopā. Mīlestība mūsos izceļ labāko. Lugas beigās abi varoņi ir savādāki nekā bija lugas sākumā. Pirms iepazīšanās ar Džuljetu Romeo cieta no depresijas. Turklāt Džuljeta bija nevainīga un kautrīga meitene. Pēc iemīlēšanās abu varoņu personībā mainījās. Romeo kļūst par dziļi kaislīgu mīļotāju, bet Džuljeta par pārliecinātu sievieti.
Uzskatu ka lugā laiks ir nepareizs un haotisks. Viss kas saistīts ar mīlestību, pārvietojas pārāk ātri. Lugas sākumā tiek apspriests vai Džuljeta ir pietiekami veca lai laulātos. Attiecības starp Romeo un Džuljetu ir paātrinātas. Viņi iemīlas no pirmā acu skatiena un nākamajā dienā apprecas. Šis rada jautājumu vai viņi ir patiesi mīl viens otru, vai ir izvēlējušies šo darīt dzimumtieksmes dēļ. Laiks paātrinās arī lugas beigās kad Romeo ierodas Džuljetas kapā, uzskatot, ka ir jau par vēlu. Patiesībā ierodas par agru, tieši pirs Džuljeta pamostas. Viņa sliktā laika izjūta izraisa abu nāvi.
Vēl man traucēja un nepatika tas, ka Džuljetai ir trīspadsmit gadus veca. Vēl nav sasniegusi četrpadsmit. Pirmais cēliens, 2. aina “Nav viņai vēl ne gadu četrpadsmit, Lai divi vasaras vēl nozied klusi, Tad viņa līgava būs nobriedusi.” Māte uzskata ka ir sasniegusi diezgan lielu vecumu, bet Tēvs nē. Džuljeta nevēlas precēties ar Parissu, bet viņa sevi uzskata par pietiekami vecu laulībām. Viņa ilgojas pēc laulības un seksuālās pieredzes. Gaidot savu kāzu nakti viņa sevi salīdzina ar bērnu kurš ir nepacietīgs svētku laikā. Zinu ka tajā laikā tas bija normāli, bet tāpat bija neērti to visu vizualizēt.
…
