Uzņēmējdarbība ir ekonomiska darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu peļņas iegūšanas nolūkā.
Uzņēmējdarbība ir tirgus ekonomikas asinsrite, kas apgādā ar naudu valsts institūcijas, izglītības un kultūras jomu utt. Tai ir milzīga nozīme sabiedrības attīstībā.
Vārdu “ētika” lieto kā sinonīmu vārdam “morāle’” tādās vārdkopās kā “profesionālā ētika”, “ārsta ētika”, un uzņēmējdarbības ētika”. Vārdu “ētika” attiecina arī uz cilvēka rīcību un uzvedību, uz pašu cilvēku kā darbības subjektu, raksturojot viņu kā ētisku vai neētisku.
Vispārcilvēciskās vērtības ir drošākais ceļvedis labā meklējumos, cilvēka rīcības un uzvedības vērtēšanā.
Morāle ir visur, kur ir cilvēku attiecības, cilvēku darbības motivācija, tās vērtējums. Tā vienmēr ieausta citās parādībās, piemēram, politikā, tiesībās, arī uzņēmējdarbībā kā īpašs aspekts. Morāle “izaug” no nepieciešamības ierobežot atsevišķu cilvēku egoismu, viņu savtīgās tieksmes, saskaņot tās ar kopumu – sabiedrības, kādas tās daļas, tautas, visas cilvēces – interesēm. Orientējot uz ētiskajām vērtībām, tā humanizē cilvēku, liek kļūt labākam, cilvēciskākam.
Morāle ir neinstitucionāla parādība. Tas nozīmē, ka normu ievērošanu nenodrošina birokrātiskas institūcijas vai piespiedu līdzekļi. Tās regulējošā brīvība balstās uz labā brīvu izvēli, uz labprātīgu morāles vērtību un normu ievērošanu. Izvēle ir galvenā morāles problēma.…
