Sekojoši etniskās identitātes veidotas jebkuas materiālo un garīgo vērtību atšķirības, to īpašniekiem ( vai tie būtu indivīdi vai sabiedrības grupas) veido attiecības, kas labākajā gadījumā ir pozitīvas, bet sliktākajā - komplicētas jeb sarežģītas. Vienkāršojot attiecīvas vai nu uzlabojas vai pasliktinās.
Sociālā atstumtība ir neizdevušās sociālā dialoga rezultāt jeb process, kurā indivīds kādu apstākļu dēļ nespēj pilnībā vai daļēji iekļauties sabiedrībā un piedalīties sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā kultūras dzīvē vai arī tiek pilnībā no tās tiek izslēgts.
Sociālaja darbā socializācijas procesam izdala tīs disfunkciju veidus: nepeciešamās funkcijas trūkums, nepareiza funkcija un funkciju konflikts.
Socializācijai ir vairākas funkcijas jeb uzdevumi, tā piemēram: noteikta fiziskās un seksuālās attīstības līmeņa sasniegšana, jāsasniedz savai kultūrai raksturīgas noteiktas pakāpes zināšanas par sava ķermeņa funkcijām un attīstības noteikumiem, jāapgūst etiķetes, žestu valodas elementi, kas saistīti ar ķermeni un dzimuma lomu sabiedrībā, jādzīvo veselīgs dzīves veids, jāpārkārto attieksme pret dzīvi, savs dzīves stils atbilstoši vecumam un individuālajām spējām.
Savā veidā var uzskatīt, ka identitāte kopumā un tai skaitā etniskā identitāte nosaka cilvēka visu Maslova piramīdas vajadzību secību un raksturu.
• Pašīstenošanās: individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība.
• Sociālā atzinība (pašcieņas vajadzības): sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība
• Sociālās vajadzības (piederības un mīlestības vajadzības): ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija.
…
