No ārienes etruskus ietekmēja grieķu reliģija. Viņi pielūdza 12 dievības, kuru nosaukšana aizgūta no grieķu dievībām, piem., grieķu Herakles bija etrusku Hercle, Apollons etruskiem kļuva par Apulu vai Aplu, taču viņiem bija arī savas dievības, kuru atspoguļojums nav redzams ne grieķu, ne romiešu panteonā. Taču tā bija tikai dievību ietekme – etrusku reliģiskā doma pauda to, ka dieviem ir pilnīga, absolūta, nospiedoša ietekme uz cilvēkiem. Galveno lomu etrusku panteonā ieņem Jupiters, Junona un Minerva. Tiem par godu būvēja templi ar trim cellēm Romas Kapitolijā laika robežā no 6. līdz 5. gs. p.m.ē.
Etrusku reliģijā atspoguļojās dziļā vienības izjūta ar kosmosu, ticība visu tā elementu saistībai. Mistiskās kopības sajūta apvienoja debesis, zemi un pazemes valstību. Uz zemes nekas nenotiek nejauši, jo viss ir iesaistīts nepielūdzamā ritā, visas norises jau iepriekš noteiktas. Etruski saistīja savas cerības ar rituālu maģisku iedarbību. Katru dzīves izpausmi līdz pat vissīkakajai detaļai reglamentēja strikti priekšstati un aizliegumi; cilvēku griba un darbi nebija brīvi nedz publiskajā, nedz privātajā sferā. Pēc romiešu priesteru norādēm, ir bijušas trīs veidu likteņa grāmatas: libri haruspicini – kā pareģot pēc dzīvnieku iekšām, libri fulgurale – zibens tulkošana un libri rituales – kulta priekšraksti par ziedošanu upurējamās vietās un tempļos. …