1. Izraksti no E. Virzas poēmas „Straumēni”, kādas ēkas veido mājas. Uzzīmē uz lapas, kā tu iedomājies ēku izvietojumu! Pastāsti, kādas izskatās „Straumēnu” mājas, salīdzini tās ar savām mājām, vai kāda tuva cilvēka lauku mājām!
Straumēni bija tā laika raksturojoša saimnieku māja, kurās ietilpa arī daudzas citas ēkas. Pagalmā bija pati saimes māja, klēts(saimnieku un dažas arī kalpiem), rija, kūts, pagrabs (ja to var minēt pie ēkām), arī malkas nojume. Nedaudz ārpus pagalma atradās pirts. Zīmējumā jau parādīts, ka ēku izvietojums ir ap pagalmu, veidojot noslēgtu sistēmu. Mājas ir tieši tik, cik nepieciešamas saimniecisko darbību veikšanai. Vienīgais skaidrais mājas izvietojums ir kūtij, jo darbā bija minēts ēnas virziens: „kad lielā ozola ēna sniegsies līdz kūts mugurai”. No tā var secināt, ka kūts ir austrumu pusē. Pārējo māju izvietojumu es izdomāju pats, vienīgais izņēmums bija dzīvojamā māja, kuru novietoju ziemeļos, jo pašā poēmas sākumā autors saka, ka, „ja jūs gribat šinīs mājās ietikt no ziemeļu puses, ...”, no kā jāsecina, tā atrodas ziemeļu pusē. Iespējams, ka ar vārdu mājas domāts visa sēta kopumā, taču pašreiz izpratne ir tāda.
Mūsdienās, lai gan liela daļa lauku māju iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, tomēr ēku skaits ir mazāks, to pielietojums nereti ir mainījies. Nevajadzīga palikusi rija, jo labību novāc ar tehniku, kas graudus jau atdala no vārpām. Tehnikas attīstības dēļ pagrabu nomaina ledusskapji, saldētavas, kuru pielietošana ir ērtāka, efektīvāka. Domāju, ka arī klēts nozīme ir mainījusies un tā vairāk kalpo kā noliktava, kurā labību glabā reti, jo maize, ko gatavo mājās, ir kļuvusi par eksotiku, bet arī citiem mērķiem graudus lieto reti. Arī vasaras naktis tajā pavada reti kurš. Pārējo ēku (kūts, malkas nojume, pirts) nozīmība ir palikusi tāda pati, tās plaši izmanto tieši tādiem pat mērķiem kā senāk.
…
