Fašisms, nacisms un neonacisms

Fašisms [ it. fascisimo < fascio < lat. fasces ( romiešu liktoru ) līkšu saišķis] -ikstrēmiska politiska kustība, kas radās revolucionāru procesu apstākļos. Tas aptvēra Rietumeiropu pēc Pirmā pasaules kara un revolūcijas Krievijā. Fašisms radās :kapitālistiskās sistēmas vispārējās krīzes posmā uz Oktobra revolūcijas izraisīto evolucionārās cīņas pacēlumu Eiropā.1 Fašisms izveidojās 20. gadsimta sākumā Itālijā, kur bijušais sociālists Benito Musolīni ( Itālijas diktators laikā no 1922. -943. gadam un fašisma ideoloģijas pamatlicējs, kas izmantoja pēckara Itālijā valdošo abmkumu un pesimismu, lai gūtu atbalstu un politisku varu. Benito Musolīni veidoja korporatīvu valsts pārvaldi, radot pastāvīgus, fašistu partijas kontrolētus :konsultatīvos mehānismus starp sociālajiem partneriem vienas nozares ietvaros) sāka radīt salīdzinoši nelielu pusmilitāru organizāciju, kuras programmas pamatā bija nacionālisms, antiliberālisms un antisociālisms.2 Taču vairums informācijas avotos kā fašisma dzimtene tiek minēta ne tikai Itālija, bet arī Vācija, kur abās radās pirmās fašistiskās organizācijas un partijas. Jāatzīmē, ka, lai gan Hitleriskā Vācija bieži tiek lavēta par fašistisku, tomēr, ņemot vērā Ādolfa Hitlera vardarbīgo rasisma un mtisemītisma politiku, precīzāk to būtu dēvēt par nacistisku.