Fjodors Dostojevskis (1821 – 1881).
Rakstnieks F. Dostojevskis ir dzimis Maskavā 1821. gada 30. oktobrī, kara ārsta ģimenē. Pirmo izglītību viņš iegūst mājās un pie privātskolotājiem. Neilgi pēc viņa mātes nāves, 1837. gadā viņš tiek aizsūtīts uz Sanktpēterburgu, kur iestājas inženieru skolā.
1839. gadā tiek noslepkavots Dostojevska tēvs. Taču viņš to sevišķi nepārdzīvo, jo viņa tēvs vienmēr ir bijis ļoti stingrs un nežēlīgs gan pret sievu un bērniem, gan arī pret saviem zemniekiem, kuri arī ir vainojami viņa nāvē. Pret savu tēvu viņš juta vienīgi cieņu un lielu respektu, vairāk neko.
1843. gadā Dostojevskis pabeidz inženieru skolu. Pēc tās beigšanas viņš līdz 1844.gadam strādā kā oficieris karaspēka tehniskajā daļā. No apnicīgā kancelejas darba vienīgo glābiņu viņš rod literatūrā, lasīdams Hofmaņa, Balzaka, Gētes, Šekspīra un Gogoļa darbus.
Dostojevska pirmais romāns „Nabaga ļaudis” tika iespiests 1846. gada janvārī, šajā pašā mēnesī nāca klajā arī otrs darbs – „Dubultnieks” un jau februārī parādījās Beļinska pazīstamā sešpadsmit lappusēs izteiktā kritika, kura izrāva Dostojevski no anonimitātes un iemeta atzinību virpulī.
Kopš 1846. gada Dostojevskis piedalījās radikālā pulciņā, kura priekšgalā bija Petraševskis. Šis pulciņš tika slepeni izspiegots, un Dostojevskis 1849. gadā tika apcietināts. Viņu iesloga Petropalovska cietoksnī un notiesā uz nāvi, taču nāves sodu apmaina pret katorgu, kurā viņš nodzīvo 4 gadus, bet pēc tam no 1854. līdz 1859. gadam kā vienkāršs zaldāts tiek ieskaitīts kādā Sibīrijas bataljonā.
…
