NOBEIGUMS
Sieviešu un vīriešu tiesības vairākus gadsimtus nebija vienādas. Tika uzskatīts, ka vīrietis ir tas, kurš gādā ģimenes iztiku, savukārt sieviete – silda pavardu. Sievietēm nebija tiesību piedalīties sabiedriski svarīgos lēmumos, viņu uzdevums bija klusi kalpot un atbalstīt vīrieti svarīgu lēmumu pieņemšanā. Sieviešu funkcija bija maznozīmīga. Taču ar pašu sieviešu iniciatīvu ir radītas ievērojamas izmaiņas. Man, kā 21.gadsimta sievietei, patiesībā ir grūti atrast kādu lietu, kurā es justos mazāk ievērota kā vīrietis, vai potenciāli nespētu paveikt to pašu. Un šādu pārliecību manī ir radījušas sievietes, kas šeit bijušas pirms manis. Ja nebūtu to sieviešu, kas iestājās par savām tiesībām, es iespējams, šobrīd pat nerakstītu šo darba nobeigumu, jo man nemaz nebūtu tiesību izglītoties. Es neizjūtu nevienlīdzību, jo sfēru, kurā tā vēl pastāv, kļūst arvien mazāk un šobrīd neatrodas manā redzeslokā. Tomēr, darbu rakstot, es secināju, ka pietiekami daudz problēmu vēl nav atrisinātas. To skaitā jāizceļ rasisma un feminisma mijiedarbīgie procesi – apzinoties, ka tā nav tikai feministu kustību problēma, ir jārod risinājumi, kā šīs divas nopietnās problēmas apvienot un vecināt progresu.
…