Feminisma teorijas attīstība

Feminisms (lat. femina, fr. féminisime – sieviete). Pirmie feminisma iedīgļi radās līdz ar apgaismības idejām un Franču revolūciju, kad strādnieki un minoritātes sāka cīnīties par savām tiesībām, tomēr kā sieviešu kustība feminisms radās 18.gs. Ziemeļamerikā un Francijā, kad sieviešu dzimumam nebija teikšana un tas tika vērtēts zemāk par vīriešiem. 19.gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā tika nodibinātas feministu organizācijas ASV, Francijā, Kanādā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Šveicē un Vācijā1, kas aizstāvēja un cīnījās par sieviešu tiesībām.
Vēsturiski sieviete vienmēr tikusi saistīta ar dabu, tās primārā loma ir iznēsāt un dzemdēt bērnus (tātad – dabas sastāvdaļa), kas vēl nav izglītotas kulturālas un sociālas būtnes, opozīcijā tiek nostādīts vīrietis, kas saistīts ar kultūru, tā spējām apliecināt sevi, radot lietas un vērtības, kultūras priekšmetus, tiesību kanonus un valstu sistēmas. Tādejādi vīriešu dzimums ieguvis labākas pozīcijas, jo civilizācijas attīstības gaitā par nozīmīgāku tiek uzskatīta publiska un sabiedriska darbība (public), nevis rūpes par ģimeni (domestic), kam pamatojumu var gūt situācijās, kad jebkādi kavējumi, kas saistīti ar ģimeni, nav attaisnojami kā nepieciešamība, jo ģimenes problēmas pieņemts risināt brīvajā (ārpus darba) laikā.…