Feminisms 19.un 20.gadsimtā

Pirmais un Otrais pasaules karš atklāja sievieti kā atbildīgu funkciju un jaunu profesiju veicēju. Tas bija devis jaunas darba iespējas sievietēm. Pēc kara plaši izplatīta bija doma, ka tas ir radikāli izmainījis attiecības starp dzimumiem un veicinājis sievietes emancipāciju.
Rezumējot informāciju, var secināt, ka sievietes izpelnīja savas tiesības un pārņēma daudzus karā iesaistīto vīriešu darbus, un viņu kara darbs ļāva pamatoti uzskatīt to par pilnīgas pilsonības pelnīšanu. Sievietes panāca atbrīvošanu, un viņas bija tiesīgas balsot.
Sieviešu darbaspēks sāka pieaugt 19. gadsimtā. Jaunās strādājošās sievietes cīnījās par labāku atalgojumu, labākiem nosacījumiem un likumīgām tiesībām darbavietā, arodbiedrībās, kurās dominē vīrieši. Sievietes aktīvi strādāja tirdzniecības namos, bankās, satiksmē, administratīvos amatos, veica darbus, kādus viņas nekad agrāk nebija veikušas kā policistu, ugunsdzēsēju. Kara laikos sievietes sākumā darbojās galvenokārt kā medmāsas.
Sievietes izveidoja tādas organizācijas kā Nacionālo sieviešu organizāciju un „Sieviešu atbrīvošanu”. Nacionālā sieviešu organizācija īpašu uzmanību pievērsta sieviešu darba dzīvei, kamēr „Sieviešu atbrīvošana” vislielāko uzmanību pievērsa seksualitātes, ģimenes un reprodukcijas jautājumiem.
Feministe Simona de Bovuāra deva lielu ieguvumu feminisma kustībai. Tiek uzskatīts, ka ar viņas sarakstīto grāmatu „Otrais dzimums” sākās feminisma otrais vilnis. …