Filosofija

Filozofija ir vistiešākajā un visciešākajā veidā saistīta ar pasaules uzskatiem. Var izdalīt trīs pasaules uzskata veidus: praktiskā pasaules uzskatu apgūšana; garīgā pasaules uzskata apgūšana; garīgi praktiska forma. Pasaules uzskats ir cilvēku vispārinātu atziņu kopums par pasauli un savu vietu un attieksmi pret pasauli. Pasaule ar cilvēku ir savstarpējā mijiedarbībā. Pasaules uzskatiem ir arī sava struktūra. Tie sastāv no zināšanas, pārliecības un rīcības. Pasaules uzskatu vēsturiskās formas saistās ar tautas mutvārdu daiļradi, morfoloģiju, reliģiju un filozofiju.
Mitoloģija - mūsdienu cilvēka informācijas un sazināšanās līdzeklis ir valoda, vārdi un priekšmetu nozīmes satur informāciju. Arhaiskajam cilvēkam trūka priekšzināšanu, apkārtējo pasauli viņš uztvēra caur savu saprašanu, tā bija cilvēka atvērtība pasaulei, cilvēks nepastāvēja kā subjekts, bet saplūda ar apkārtējo pasauli. Viņa domāšana bija neapzināta darbība, uztverei bija bezvārda doma – tā bija intuitīva, saistīta ar mistiku – gaišredzību, atklāsmi. Senais cilvēks, atšķirībā no mūsdienu cilvēka, savu redzējumu nepadara par šaubu un analīzes objektu, pats redzējums – fantāzija un iztēle – kļūst par vienīgo realitāti. Radot tēlus, cilvēks neaptvēra, ka pats ir to radītājs, viņš dzīvoja starp paša radītajiem tēliem, mīts nebija tikai apziņas realitāte, bet gan eksistenciāla realitāte. Arhaiskais cilvēks neredzēja atšķirību starp dzīvo un nedzīvo, viņa pasaulē viss bija dzīvs, arī viņa radītie tēli. …