Analitiskā fiklozofija, kas 20. gadsimta divdesmitajos gados gandrīz vienlaikus radās Austrijā, Polijā un Anglijā orientējās galvenokārt uz šo teorētisko problēmu. Tā turpināja pozitīvisma tradīciju meklēt drošas, zinātniski pamatotas zināšanas. Analītisko filozofiju neinteresē konkrēti dabas likumi un politiski notikumi, bet gan tā specifiskā forma, kurā zināšanas, garīgās darbības produkts kļūst par kopīgu guvumu, forma, kurā šīs zināšanas vai pseidozināšanas var tikt apgūtas un izmantotas. Pēc pozitīvistu domām, zinātnisko atziņu un valodas funkcionēšanā darbojas kropļojoši mehānismi. Tādēļ filozofija ir iespējama ne tik daudz kā teorija, bet gan kā darbība valodas attīrīšanai un noskaidrošanai, t. i., valodas analīze. Šajā laikā radās viena no precīzākajā izstrādātajām metodēm- loģiskā analīze. Gramatika tādu pieeju nepazīst.
Ko dara loģiskā analīze? Tā cenšas verificēt teikumus. Verifikācijas princips paredz, ka jebkura atziņa, teorija ir jāreducē(jāattiecina un jāsamēro) uz pašiem vienkāršākajiem elementiem, no kā sastāv cilvēka zināšanas. Šos elementus var saukt(līdzīgi, kā to dara fizika) par domu atomiem jeb atomārajiem faktiem. Tiem ir jābūt tik pārliecinošiem, ka šaubu vairs nevar būt. Citiem vārdiem, tos var saukt arī par protokola teikumiem, t. i., par teikumiem, kas apraksta pašus elementārākos un skaidrākos faktus, kas doti valodas lietotāja pieredzē.
Verifikācijas princips atzīst: ja kādai teorijai nevar atrast atomāros faktus, tad šai teorijai nav jēgas, tā ir bezjēdzīga. Ja atomārie fakti runā pretī teorijai, tad tā ir melīga. Šādām bezjēdzīgām un melīgām teorijām vai atziņām nav vietas zinātnē un valodā. Valodu tāpēc vajag pēc iespējas attīrīt no nezinātniskiem piemaisījumiem.
Loģiskā pozitīvisma mērķis- radīt stingru un tīru zinātnisko valodu, lai tā būtu pamats pasaules, sabiedrības un cilvēka izpratnei.
Līdz ar to var secināt, ka loģiskajam pozitīvismam principā nav pieņemams platoniskais domāšanas ceļš. Loģiskais pozitīvisms iet jau iestaigāto empīrisma ceļu: atzīst to, kas ir dots tiešajā pieredzē. Viens no šī laika filozofiem, kas sekoja šim principam varbūt ne visā piekrizdams bija Bertrans Rasels.
…
