Finansu grāmatvedības pamati ir aprakstīti ar mērķi, lai atbildētu uz jautājumu - ko nebūtu slikti zināt vadītājam?
Grāmatvedības uzskaites mērķi.
Grāmatvedības uzskaites sākumi pašreizējā izpratnē izveidojās 15.gadsimtā Itālijā, kad tirgotājs Luka (uzvārdu precīzi neatceros) preču uzskaitei izveidoja divkāršā ieraksta sistēmu.
Grāmatvedība ir sistēma, kas reālu uzņēmumu un tā darbību attēlo naudas vienību modelī. Tas dod iespēju šo uzņēmuma finansu modeli analizēt, salīdzināt to pašu ar sevi laika gaitā, kā arī ar citiem uzņēmumiem.
Lai modeļi (finansu pārskatu dati) būtu salīdzināmi to uzskaitē un sagatavošanā ir jāievēro zināmi principi, priekšraksti, kas nodrošina to salīdzināmību. Šādi principi un priekšraksti saucas par vispārpieņemto grāmatvedības praksi un ir apkopoti starptautiskajos grāmatvedības standartos.
Finansu kapitāla uzturēšana.
Saskaņā ar šo koncepciju peļņu gūst tikai tad, ja tīro aktīvu finansu (vai naudas) summa perioda beigās ir lielāka nekā tīro aktīvu finansu (vai naudas) summa perioda sākumā, neiekļaujot nekādu sadali īpašniekiem vai īpašnieku ieguldījumus perioda laikā. Finansu kapitāla uzturēšanu var novērtēt vai nu nominālās naudas vienībās, vai arī konstantās pirktspējas vienībās.
Fiziskā kapitāla uzturēšana.
Saskaņā ar šo koncepciju peļņu gūst tikai tad, ja uzņēmuma fiziskā ražošanas jauda jeb darbības spēja (šādas jaudas sasniegšanai nepieciešamie resursi vai naudas līdzekļi) perioda beigās ir lielāka nekā fiziskā ražošanas jauda perioda sākumā, neiekļaujot sadali īpašniekiem vai īpašnieku ieguldījumus perioda laikā.
Uzkrāšanas un saskaņošanas pieņēmums.
Šis pieņēmums nosaka vairākas lietas. Pirmkārt, ka ieņēmumi un izdevumi tiek ņemti vērā to rašanās brīdī (nevis tad, kad ir saņemta vai samaksāta nauda vai tās ekvivalenti). Tāpat ieņēmumi tiek saskaņoti ar attiecīgajiem izdevumiem.un atbilstoši laika periodam uz kuru tie attiecas.
Darbības turpināšanas pieņēmums.
Sastādot finansu pārskatus parasti tiek pieņemts, ka uzņēmums ir darboties spējīgs un tuvākajā nākotnē tā darbība turpināsies. Tādējādi tiek pieņemts, ka uzņēmumam nav ne nodoma, ne nepieciešamības likvidēt savu darbību vai būtiski samazināt savu operāciju apjomu. Ja ir šāds nodoms vai nepieciešamība, tad ir iespējams, ka finansu pārskati jāgatavo saskaņā ar citu pieņēmumu (piemēram likvidācijas), un šādā gadījumā šis lietotais pieņēmums ir jāskaidro.…