Finanšu sektora sekmīga regulēšana ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai ikvienas valsts tautsaimniecības rādītāji būtu pozitīvi un līdz ar to arī iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabotos. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ir nepieciešama sava institūcija, kas atbild par tieši šai valstij piemērotas stratēģijas izveidi, lai iegūtu maksimāli labākus rezultātus. Protams, tiek izstrādātas arī vienotas regulas, kuras ir jāievēro katrai dalībvalstij, lai varētu sekmīgi tiekties uz mērķa sasniegšanu, kas atspoguļojas finanšu sektora stabilitātē.
Pēc ekonomiskās finanšu krīzes, tika secināts, ka katrai valstij ir atšķirīgi uzskati par to, kā rīkoties šādās situācijās. Valstis bija savstarpēji pārāk atkarīgas, kas izraisīja sadrumstalošanos, netika pieņemti vienoti lēmumi, jo katrai valstij bija citāda izpratne par to, kāds būtu vispiemērotākais risinājums finanšu krīzes pārvarēšanā. Šie, tik ļoti dažādie, risinājumi noveda līdz dažādiem traucējumiem ekonomikā kopumā.