Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:985995
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.10.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    4
1.  Cietvielu uzbūve    4
1.1.  Anizatropo uzbūve    4
1.2.  Kristāliskas un amorfas vielas    5
1.3.  Kristāliskās struktūras    7
2.  Reālo kristālu uzbūve. Dislokācija    8
2.1.  Ķīmiskā saite cietvielās    10
2.1.1.  Kovalentā saite    11
2.1.2.  Jonu saite    17
2.1.3.  Metāliskā saite    22
3.  Pusvadītāji    23
3.1.  Procesi p – n pārejā    24
4.  Dielektriķi. Elektriskais lauks dielektriķī    26
4.1.  Vadītāju un dielektriķu elektrizācija    26
5.  Vadītāji. Vadītājs elektriskajā laukā    27
6.  Elektriskā strāva metālos    28
6.1.  Metālu uzbūve un īpašības    28
6.2.  Metālu elektrovadītspējas īpatnības    28
Extract

1.Cietvielu uzbūve

Visi metāli, kā arī to sakausējumi cietā veidā sastāv no cieši, vienā veselā sasaistītiem kristālu graudiņiem. Katrs grauds ir atsevišks kristāls – viela tādā stāvoklī, kur to sastādošie joni, atomi vai molekulas atrodas stingri noteiktā telpiskā attiecībā.
Vairums metālu kristalizējas regulārā kubiskā sistēmā, izveidojot kubiskas struktūras režģus. Atsevišķiem metāla graudiem – kristāliem nav precīzu norobežojumu. Parasti tehnikā izmantojamo metālu sakausējumi ir polikristāliski ķermeņi, kas sastāv no liela skaita dažādi orientētu savstarpēji saistītu monokristālu. Metālu monokristālu izmēri šķērsgriezumā ir no 10 – 100 m. Tātad 1mm3 metālā var būt vairāk par miljonu kristālu.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka metāla īpašības un noturību agresīvā vidē ir tā atomu sablīvēšanās pakāpe. Vislielākā noturība metālam ir tad, kad starp joniem, atomiem un molekulām pēc tilpuma ir vismazāk brīvas telpas.
Visiem tehnikā izmantojamiem metāliem nav ideāla monokris-tāliska uzbūve. Parasti to veido sarežģīts atsevišķas nenoteiktas formas kristālu komplekss. Tas izskaidrojams ar izkausētā metāla nevienmē -rīgu atdzišanu, sacietēšanu un svešiem ieslēgumiem, kā arī ar mehāniskajām deformācijām. Visu šo apstākļu ietekmē metālu virsma kļūst neviendabīga (1).






1.1.Anizatropo uzbūve

Anizatropija ir vielas mehānisko, elektrisko, magnētisko un optisko īpašību atkarība no izraudzītā virziena (pretstats izotropijai). Dabiskā anizotropija ir raksturīga monokristālu īpatnība. Anizotorpija var izpausties vienā vai vairākās īpašībās. Mehāniskā anizotropija ir vielas cietības, elastības, stiprības atškirība dažādos virzienos, piemēram, koksnes šķelšanās pa šķiedrai, nevis perpendikulāri tai. Zinātnē jēdziens ieviests 19.gs., kad atklāta kristālu optiskā anizatropija. Anizatropiju rada atomu un molekulu sakārtotība vielā; tās dēļ attālums starp daļiņām un līdz ar to mijiedarbības spēki dažādos virzienos ir dažādi.
Materiālu anizatropijas īpašības plaši izmanto arī dažādās tehnikas nozarēs panākot materiālu ekonomiju un izstrādājumu kvalitātes uzlabošanos…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1190390
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register