Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:809959
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.06.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Savas pastāvēšanas sešdesmit gadu vēsturē NATO ir pierādījusi, ka spēj efektīvi pildīt nosprausto mērķi – gādāt par dalībvalstu drošību un aizsardzību. Kaut arī aliansē apvienojušās daudzas valstis, kuru atsevišķās intereses bieži vien ir atšķirīgas, tomēr NATO iedibinātā kārtība ļauj, suverēnām valstīm vienojoties, pārvarēt domstarpības un vienoties par kopīgu izpratni un rīcību. NATO uzbūve un darbība balstās uz visu pušu vienlīdzību, vienprātību, pieņemot lēmumus, un kopīgu atbildību. NATO ir demokrātisku valstu alianse, tāpēc tās darbībā svarīga loma ir demokrātisku institūciju un pilsoniskās sabiedrības kontrolei un ietekmei militārajā sfērā. Balstoties uz šiem principiem NATO veido savu politiku arī jaunajos apstākļos. Tā vērsta uz to, lai paplašinātu dalībnieku loku un atbildības zonu, kā arī neitralizētu un novērstu jaunus draudus pasaules mieram un drošībai.
Iekšlietu ministrijas pamatuzdevums ir izstrādāt un kopīgi ar tiesu varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm īstenot vienotu politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, robežsardzes, migrācijas, ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības jautājumos. Atbilstoši tam izstrādāta un īstenota vienota valsts politika tiesiskās un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, drošības pasākumu realizācijā, kas vērsta uz katras valstī dzīvojošās personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzību migrācijas, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas jautājumos, valsts robežu aizsardzības efektīvu nodrošinājumu, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanu un civilās aizsardzības jautājumu sakārtošanu.
2009. gadā reģistrēti 56748 noziedzīgi nodarījumi, galvenokārt, īpašuma zādzība (27064 reģistrēti gadījumi). 19415 ir smagie noziegumi no kopējā reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaita.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register