Mēs taisām projektu par florbolu, jo mēs mīlam šo spēli, florbols-tas nav bizness-tas ir sports, kuru var spēlēt jebkurš, sports kurā nav jāiegulda lieli naudas līdzekļi, lai spēlētu florbolu nav vajadzīgi lieli sporta centri, florbolu var spēlēt gandrīz jebkur. Florbolu cilvēki spēle sava prieka pēc, pasaulē nav daudz cilvēku, kuri spēlē florbolu naudas dēļ vai arī tādēļ, ka tas ir viņu darbs. Ja mēs skatītos no statistiskā viedokļa, pasaulē ir aptuveni 220,000 licenzētu spēlētāju no kuriem ir tikai 10000 spēlētāju, kuriem tas ir darbs un manuprāt, tikai kādiem 1000 nav papildus darba un viņu maizes darbs ir florbols.
Latvijā pagaidām vēl nav tāda kluba, kurš maksātu labu algu spēlētājiem kā tas ir hokejā, basketbolā vai futbolā.
Šo projekta tēmu mēs arī izvēlējamies tāpēc, ka tā mums likās mazliet vieglāka par citam tēmām šī tēma, protams, arī mūs saista ar mūsu ārpusskolas aktivitātēm-sportu.
Mūsu projekta mērķis ir popularizēt florbolu un sportu kā tādu mūsu vidusskolā un skolā kopumā.
Galvenais mērķis ir vairāk informēt cilvēkus par šo sporta veidu, jo kā mēs esam to aprakstījuši mūsu darba, tas Latvijā ir tikai nepilnus 15 gadus un vairums cilvēku pat nezina, kas tas florbols tāds ir. Kopumā ņemot, mūsu mērķis ir popularizēt florbolu sabiedrības vidū, kā ari informēt to par to.
Uzdevumi:
Izveidot projekta praktisko daļu organizējot sacensības vidusskolas klašu starpā.
Veicināt sportu vidusskolas klasēs.
Popularizēt florbolu mūsu skolā.
Noskaidrot spēcīgāko florbola komandu vidusskolā.
Latvijā 1993. gadā tika nodibināta Latvijas Florbola Federācija. 1994. gadā tika uzņemta SFF. Latvijas pirmās meistarsacīkstes florbolā vīriešu un sieviešu komandām notika 1994. gada 7. un 8., 14. un 15. martā. Vīriešu meistarsacīkstēs sākumā bija 11 komandas, kas bija sadalītas A un B grupās. Komandas izspēlēja riņķa spēles. No katras grupas divas spēcīgākās komandas tikās pusfinālā, bet savukārt pusfināla uzvarētāji tikās finālā, zaudētāji cīnījās par trešo vietu. Sieviešu meistarsacīkstēs bija 4 komandas, kas tāpat kā vīriešu komandas izspēlēja riņķa spēles. Latvijas 2. meistarsacīkstēs, kas notika 1994./95. g. Novembris-aprīlis, vīriešu komandas vairs jau bija tikai 9. Sieviešu komandas 2. meistarsacīkstēs jau bija 6. Atkal tika izspēlētas riņķa spēles un noskaidrots čempions. 3. Latvijas meistarsacīkstēs vīriešu komandām piedalījās 10 komandas, sieviešu – 4 komandas. 4. Latvijas meistarsacīkstēs, vīriešus pārstāvēja 9 komandas, bet sievietes – 4 komandas.
Latvijā pašlaik ir 31 florbola komanda, gan vīriešu, gan sieviešu. 1994. gada Eiropas meistarsacīkstēs florbolā Latvija nepiedalījās. 1995. gadā Latviju Eiropā pārstāvēja jau 7 komandas. 1996. gadā Pasaules meistarsacīkstēs florbolā Latviju pārstāvēja 9 komandas. Salīdzinājumā ar Zviedriju (florbola lielvalsts) Latvija ir ļoti niecīga.
Eiropā vadošās valstis florbolā ir Zviedrija, Somija, Norvēģija, Čehija un Šveice. Šīs valstis arī nosaka toni Eiropas un Pasaules čempionātos. Piemēram, Zviedrijā ir 1580 florbola klubu, kamēr tepat Latvijā to ir tikai 31! Zviedrijā ir ļoti daudz klubu, no kuriem var izlasīt spēlētājus izlasei. Latvijā to ir krietni mazāk un meistarības ziņā tie arī atpaliek no skandināviem. Zviedrijā ir ļoti daudz firmas, kas vēlas iesaistīties florbolā un sponsorēt klubus. Latvijā ir tikai 4 komandas, kuras sponsorē firmas. Tādēļ arī Zviedrija, Somija savus pretiniekus Eiropas čempionātos apspēlē kā mazus bērnus. Ņemsim piemēru no 1996. gada čempionāta, kas risinājās Zviedrijā. Skandināvi pretiniekus sakāva ar šādiem rezultātiem:
Zviedrija – Krievija (19:2)
Čehija (15:0)
Vācija (18:0)
Latvija (18:1)
Dānija (24:2)
Igaunija(19:0)
Latvijā florbolu vēlas spēlēt ļoti daudz, taču ar to ir par maz. Nepieciešami pilnvērtīgi treniņa apstākļi un, protams, arī sponsori. …
