Fridrihs Nīče dzimis 1844. gada 15.oktobrī Rekenas ciematā netālu no Licenas (Vācijā) un dzīvoja līdz 1900. gadam. Fridrihs Nīče cēlies no protestantu garīdznieku dzimtas.Viņa vecāki ir nākuši no Polijas,bet vēlāk emigrējuši uz Vāciju. Gan viņa tēvs, gan viņa vectēvs bijuši luterāņu mācītāji. Fridriha Nīčes tēvs mira 1849.g. no smadzeņu satricinājuma, kad zēnam bija 4 gadi, bet šo gadījumu atceras, sīki attēlojot zīmējumos.1
Fridrihs Nīče ieguvis klasisku izglitību. Savu skolas izglītību baudījis klasiskajā Pfortas vidusskolā, kur iepazīstas un ar labpatiku nododas klasicismam, sevišķi grieķu valodai, vēsturei, filozofijai un literatūrai. Pfortas skolas laikā mīļākie rakstnieki ir Šillers, Bairons, Helderlins, visi bija dedzīgi, aizrautīgi ideālisti, romantiski sapņotāji un protesta gari. Sevišķi aizrāvās ar Helderlinu, ko augsti cienīja, saskatīdams viņā daudz ko radniecīgu. Nīče studējis teoloģiju un klasisko filoloģiju Bonnā.2
Viņš bija tik talatīgs, ka jau 25 gadu vecumā kļuva par profesoru. Tomēr Nīče nekad nav ieguvis akadēmisku filozofisku izglītību. Viņa interesi par filozofiju rosināja Šopenhauera darbu lasīšana. Atdarinos Šopenhaueru, Nīče pameta akadēmisko karjeru.3
Jaunībā Nīči spēcīgi iespaidoja ne tikai Šopenhauers, ber arī komponists Vāgners. Nīče un Vāgners kļuva par tuviem draugiem, neraugoties uz to, ka Vāgners bija daudz vecāks un pēc gadiem varēja būt Nīčes tēvs. Tomēr Nīče centās saglabāt savu garīgo neatkarību, nosacīti sadumpojoties pret abiem iedvesmotājiem.4
Vācu-franču kara laikā (1870-1871) Nīče neilgu laiku dienēja par sanitāru vācu armijā. ). Drīz pēc tam parādās draudošie nervu kaites simptomi, stipras galvas sāpēs, slikta dūša. Pats Nīče apgalvoja, ka tā ir iedzimta kaite, faktos tas nepierādās. …
