Būt vai nebūt dzejniekam, bet varbūt būt vai nebūt filosofam? Šie abi ir sarežģīti un dziļi jautājumi, kam būt kam nebūt, un ja ir vēlme būt abiem. Par Nīcši ir skaidrs viņš vēlējās būt viņš pats, un šī būšana sev ietvēra gan būšanu filosofam, gan būšanu dzejniekam, gan būšanu vēl daudz kam citam. Atšķirība starp Raini un Nīcši, ir tāda, ka pirmais ir vairākas reizes pārcietis trimdu un cietumu, savā ziņā tā ir varmācīga atsvešinātība no mājām un no sev tuviem un dārgiem cilvēkiem.
Rainis ir cilvēks, kurš daudz lasa, un ir izvēlīgs tajā - ko lasīt un ko nē. Viņu aizrauj tai laikā modē nākušais marksisms, vēl Eiropa nav piedzīvojusi abus pasaules karus, un Austrumeiropa nav izbaudījusi pusgadsimta ilgo marksiskiļeņinisko ideju valdīšanu, kuras raksturīga pazīme ir domas un domāšanas noniecināšana un stingru klišeju iedibināšana. Rainis vēl savā laikā cerīgi skatās uz marksisma idejām, un tādēļ vēlākos laikos ir viens no tiem dzejniekiem un rakstniekiem, kurus padomju vara neaizliedz.
Raini bagātīgi izmanto, lai paradītu un ieskaidrotu tautai cik patiesībā marksisma idejas ir labas un vēlamas, un cik dižais dziedniek to ir cildinājis. Šādi iedibinātā vienšķautņainā Raiņa interpretācija, novedusi situācijā, ka Rainis tiek nepietiekoši pētīts vai arī šie pētījumi netiek publicēti. Raini vairāk vai mazāk atstāj masu kultūras interpretāciju un aizspriedumu valgos, kuri vairāk vai mazāk atražo Raiņa padomju laikos veiktās interpretācijas pārstāstus.
Mans mērķis šai referātā ir mēģinājums apskatīt Raini mazliet savādākā veidā un izmantojot mazliet citu pieeju, kāda bijusi līdz šim – es vēlos atklāt un argumentēti pamatot Nīcšes lielo iespaidu uz latviešu dzejnieku Raini, izmantojot viņa dienasgrāmatas un darbu „Uguns un nakts”, ko bieži vien atzīst par nozīmīgāko un savā ziņā viss vairāk izpētīto. Pēdējam apgalvojumam, es nevēlētos piekrist, jo man šķiet, ka godprātīgi interpretatīva pētījuma trūkumi ir attiecināmi arī uz šo te darbu.…