Folijskābe jeb Bc vitamīnu atklāja P Viljams 1941. gadā. Tā tika izdalīta no spinātu lapām, rauga un aknām. [А. Овчинников, 1987]
1940. gadā aknās bija novērots faktors, kurš izārstēja anēmiju cāļiem (Bc vitam. no angļu valodas nozīmē – cālis), kas ir folijskābe vēlāk šis vitamīns bija izdalīts kā mikroorganismu aktīvs auguma faktors kopā ar konjugātiem, kurimolekulā satur 3 un 7 glutamīnskābes atlikumus. Pēdējais konjugāts bija identificēts kā aizsarglīdzeklis grūtniecēm un kā līdzeklis pret ļaundabīgo anēmiju, kurš bija nosaukts par M vitamīnu (no angļu valodas monkey – pērtiķis). [А. Овчинников, 1987]
Ieteicamā folijskābes deva ir 0,3 mg dienā, grūtniecēm un zīdītājām – divreiz lielāka. Amerikāņu zinātnieku ieteiktā deva ir 0,2 mg folijskābes dienā. Vajadzība pēc folijskābes ir noteikta aptuveni. Nav drošu kritēriju tās deficīta noteikšanai, turklāt folijskābi sintezē arī zarnu baktērijas. [http://www.liis.lv/majtur, 1999]
Uzņemot folijskābi ar ikdienas uzturu, svarīgi ievērot faktu, ka folijskābe pastiprināti iet bojā, ēdienu atkārtoti karsējot. Cilvēki, kas pārtiek tikai no ātrām uzkodām un pusfabrikātiem vai arī lieto vienveidīgu uzturu bez augļu un dārzeņu piedevas, gandrīz vienmēr cieš no folijskābes trūkuma. [http://www.farmacija-mic.lv/medica, 2001]…
