Ievads
Veco cilvēku skaits, pretstatā jaundzimušajiem, valstī pieaug, un palielinās viņu dzīves ilgums. Šādos apstākļos pensiju sistēma vairs nevar balstīt tikai uz paaudžu solidaritātes principa, tāpēc īpaši svarīgs kļūst jautājums, kā palielināt pensijas un nodrošināt pensionāru materiālo labklājību. Vienīgais risinājums ir tieši šobrīd, kad ir visizdevīgākā demogrāfiskā situācija, ieviest “Fondēto pensiju shēmu”. Sistēma, kas 20 gadus darbojas Čīlē –valstī, kuru uzskata par pasaules ekonomistu Meku, ir atceļojusi uz Latviju. “Valsts fondēto pensiju likums” stājās spēkā 2001.gada 1.jūlijā. “Vecumdienu nodrošinājuma ziņā pārmaiņu laiks Latvijā daudziem ir līdzinājies septiņiem Ēģiptes tuksnešu gadiem, un ir gandarījums, ka mūsu valstī sakārtots vēl viens nozīmīgs jautājums sociālās drošības labā. Pensiju sistēmas tālāka pilnveidošana dod iespēju jau šodien tālredzīgi un izsvērti veikt ieguldījumu savu pensijas gadu labklājībā”.
Šo tēmu savam zinātniski pētnieciskajam darbam izvēlējos, jo tā šobrīd ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Šobrīd pasaulē valda pensiju sistēmu tendence pāriet no valsts pārvaldītām uz privāti pārvaldītām shēmām.
Mana darba mērķis ir izpētīt iedzīvotāju (kuri brīvprātīgi var pievienoties pensiju sistēmas 2.līmenim) attieksmi pret fondēto pensiju shēmu. Savam pētnieciskajam darbam esmu izvirzījusi hipotēzi, ka fondētajā pensiju shēmā vairāk iesaistās iedzīvotāji ar augstāku izglītību. Mans darba uzdevums ir izvērtēt shēmas darbības mehānismu, galvenās iezīmes, ārvalstu pieredzi, ieviešanas nepieciešamību, shēmas drošību un kapitālu, uz kā balstoties, izveidot uz savām pamatidejām –izstrādātajiem anketas jautājumiem un analīzes kritērijiem, balstītu aptauju par fondēto pensiju shēmu sava mērķa sasniegšanai.
Par sava darba pamatmateriālu es izmantoju Valsts fondēto pensiju likumu (stājās spēkā 2001.gada 1.jūlijā) un VSAA Jelgavas filiāles statistikas datus. Zinātniski pētnieciskajā darbā izmantoju vairākas izpētes metodes:
• Intervēšanas;
• Materiālu vākšanas, apkopošanas;
• Diagrammas, attēlus, tabulas;
• Datu analīzes, statistiskā metode.
Zinātniski pētnieciskā darba sastāvā ietilpst 6 nodaļas. Pirmā nodaļa “Pensiju sistēmas līdzekļi” apskata pensionāru sociālās drošības modeli. Otrā nodaļa “Pensiju sistēmas ieviešanas nepieciešamība” ir izveidota, lai noskaidrotu kādēļ fondētā pensiju shēma tiek ieviesta tieši šobrīd, kādi ir šādas rīcības galvenie cēloņi. Trešajā nodaļā “Dalība pensiju sistēmas 2.līmenī” ir apskatīta obligātā un brīvprātīgā dalība, iemaksu likmes un pensijas lielums attiecībā pret darba algu un dalības uzsākšanas analīze. Ceturtā nodaļa “Fondētās pensiju shēmas līdzekļi” iedalās 3 apakšnodaļās: 1. “Valsts kases ieguldījumu plānā prospekts”, kurā ir apskatīta ieguldīšanas politika un iespējas, kā arī iespējamie riska faktori, ar kuriem var saskarties Valsts kases ieguldījuma plāna dalībnieks; 2. “Privātie līdzekļu pārvaldītāji”, kur tiek apskatīta pašreizējā pensiju sistēmas 2.līmeņa dalībnieku galvenā neskaidrības problēma –kā notiks līdzekļu pārvaldīšana pēc 2003.gada 1.janvāra; 3. “Ārvalstu pieredze”, kur tiek izvērtēta Latīņamerikas, Zviedrijas un Polijas valstu pieredze par fondēto pensiju shēmu, kā arī Latvijas sagaidāmā pensiju sistēmas 2.līmeņa atdeve. Piektajā nodaļā “Uzkrātais fondētās pensijas kapitāls” tiek apskatīti kapitāla saņemšanas veidi, bet kapitāla drošība tiek izvērtēta sestajā nodaļā “Pensiju sistēmas 2.līmeņa uzkrājumu drošība”.
…
